Atšifrēja | Ilze Ļaksa-Timinska |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2018-12-20 16:49:49 |
Labots | 2018-12-20 16:49:49 |
Atšifrējums | 1928. gadā ierīkoja ganības aiz kalna pie Juldurgas upes kur līdz tam bija aramzeme un arī pļava platībā apm. 4 ha. Tās iežogoja ar dzeloņstiepļu žogu un te ganīja galveno kārtu zirgus. Lai labāk augtu zāle kādreiz uzsēja arī minerālmēslus. Bet pamazām sāka augt arī krūmi un alkšņi un pamazām šī ganība aizauga un tikai neliela daļa vēl ir lietojama kā ganība. 16.01.1981. Piena vešana uz pienotavu Pienu sāka vest uz pienotavu 1925. gada 19. jūnijā, kad aizveda 31 kg. Līdz tam bijām pārstrādājuši mājās un sviestu pārdeva tirgū – Rūjienā. Rūjienas pienotavas krejošanas punkts bija “Cēzaros” (Cāzarīšos) pie lielceļa no “Muršu” mājām, tas ir ap 3 km. Vasaru pienu veda katru rītu. Ziemā pa divām dienām reizi. Toreiz piena cenas bija augstas par kg piena pārdošanu maksāja 50 rubļu. Rūjienas pienotava tad noorganizēju visus apkārtējos pagastos krejošanas punktus. Te pienu lēni nokrejoja un krējumu veda uz Rūjienas pienotavu. Ķoņos krejošanas punktu atvēra 1925. gada ziemā. Rūjienas pienotava uzbūvēja visur krejošanas punktus. Ķoņu pag. krejotavas punktu uzbūvēja Vigaļos 1930. g. |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
---|---|
Kolekcija | Kārļa Kreicmaņa atmiņas |
Atslēgvārdi | |
Vienības | #LFK Ak 58, 1 #LFK Ak 58, 2 |