Fails
| Atšifrēja | NataR |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2024-09-11 23:57:16 |
| Labots | 2024-10-01 22:13:21 |
| Atšifrējums | 1067816: Divi zemnieki.Viens zemnieks izaudzinājis lielu rāceni un to aiznesis kungam kā dāvanu. Kungs par to ļoti prie- cīgs un zemniekam iedevis zelta du- kātu. To dzirdējis otrs zemnieks. Tas arī iekārojis naudu un lielakungam aizvedis lielu teļu. Lielkungs par to sevišķi priecājies un teicis: "Tas teļš ar naudu nav samaksājams, par teļu jā- dod kas vērtīgāks." Viņš zemniekam par teļu iedevis lielo rāceni. Dz...v Limbažos. 1067917: Kroga brālis un mēness.Kroga brālis dzēris krogā un piedzēries līdz ausīm. Te vņš ieraudzījis pilnu mēnesi un uz to teicis: "Mēness es par tevi esmu daudz varenāks. Tu esi pilns tik reizi mēnesī, bet es esmu pilns visu mēnesi" Dz...v. Limbažos. Teic. F.A. 1068018: Varžu pricis.Vecos laikos kādam valdniekam bija jauna un skaita meita. Vasaras karstumā viņa gāja mežā pie kādas akas no karstuma at- vēsināties un parotāties. Reiz viņa spēlē damies ar zelta bumbiņu, to iesvieda akā. Nu viņa sāka gauži raudāt. Te iz ūdens pacēla galvu liela varde un jautāja: "Kāpec raudi?" - "Iesvedu akā zelta bumbiņu un nav neviena, kas to izņemtu no akas," valdnieka meita atbildēja. "Neraudi!", sauc varde, "es tev palīdzēšu bēdās un iznesīšu no akas bumbiņu, tik ko tu ar to man maksāsi?"- "Es tev došu visu, ko vēlies" teica meita, "drēbes, rotas lietas, naudu un pat to zelta kronīti, kas manā galvā." Varde atbildēja: "Drēbes, rotas lietas, naudu un zelta kronīti es negribu. Ja vēlies būt mana spēļu biedrene, tev līdzas pie galda sēdēt, no tava zelta šķīvja ēst, no tava zelta biķera dzert un tavā gultā gulēt, tad iz- nesīšu no ūdens dziļumiem tavu zelta bumbiņu." Valdnieka meita tai atbildēja: "Visu tev apsolu un visu tev atdošu, ja tik iznesīsi no ūdens manu bumbiņu." Varde tūlīt nogrima ūdenī, bet valdneka meita domāja: "Cik nejauka šī varde! viņa sēd ūdenī pie citām vardēm un kvākšs, tomēr grib būt cilvēka spēļu biedrene." Pēc brī- tiņa varde pacēlas virs ūdens ar bumbiņu mutē un to iesvieda zālē. Valdnieka meita, atkal redzot zelta bumbiņu, palīka ļoti priecīga, to saķēra ar abām rokām, tad aizskrēja kā vējš. Varde gan sauca: "Pa- gaidi, pagaidi! ņem mani līdz." Bet mei- ta nozuda meža biezoknī un drīz vien aizmrsa, ko bija solījus. Nākošā dienā, kad valdnieks ar saviem piederīgajiem sēdēja pie galda un ēda no zelta šķīvjiem, pa trepēm viens kāpa, jo bija dzirdams troks- nis: pilc, plac, pilc,plac. Valdnieka meita gribētja redzēt nācēju. Viņa atdarīja durvis un savā priekšā iereudzīja pazīstamo vardi. Viņa tūlīt aizcirta durvis un baiļu pilna nosēdās pie galda. Valdnieks redzēdams bai- līgo meitu jautāja: "Kāpēc bīsties, mans bērns? Vai tur aiz durvīm kāds briesmonis?" -"Nē, pavisam nē, aiz durvīm ir ļoti liela var- de." teica meita. "Bet ko varde no tevis grib?" jautā valdnieks. "Vakar es mežā pie akas spēlējos ar savu zelta bumbiņu un tā iekrita akā. Kad es par to gauži raudāju, tad no ūdens izlīda varde un apsolīja iznest bumbiņu, ja es palikšot viņas spēļu biedrene; to arī apsolīju," paskaidroja meita. Te varde pie durvīm pieklauvēja un sauca: "Valdnieka meita, atdari durvis! atceries, ko vakar man turpinājums 34.lapas pusē |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Mārtiņa Bērziņa folkloras vākums |
| Atslēgvārdi |
|
