Atšifrēja | Magdalina |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2025-01-16 12:46:12 |
Labots | 2025-01-16 21:37:29 |
Atšifrējums | Kad viņa nonākusi pie tilta suns vēl gulējis, bet šoreiz apgriezies otrādi atkal ar galvu pret viņas. Kad viņa atradusies sunim uz tilta blakus viņa sacījusi: "Se, ko tu te guli." Suns tomēr palicis guļam, bet ejot par kalnu augāša Jedrūtei uznācis milzīgss magums. Viņai tāds smagums gulies uz sirdi, ka viņai bijis milzīgi grūti iet, tikpat ka viņai butu siena vezums jāvelk līdzi. Tāds smagums viņai bijis līdz pašām mājām. Pie pašām majām viņai smagums pārgājis. Mājniekiem viņa teikusi ka viņa to būti zinājusi, ka viņai tāds smagums uznāks no to, ka viņa pateikusi sunim tos vārdus viņa nekad nebūtu tā teikusi. Kad viņa bijusi mājās, viņai nēsot bijusi ne vīlīte sausa, viņai sviedri pilējuši straumēm. 3535Vēl pie tā paša Valgales upes tilta kas atrodas pie kapiem redzēta arī nauda žavējoties. Daudzus gadus desmitus , kādā gadā nezinu manam mātes tēva tēvam gadījies iet par agrāk minēto tiltu uz mājām. Bijusi nakts. Kad viņš bijis pie tilta viņš redzējis spožu jaunavu un dzirdējis arī balsi, kas teikusi: "Simts gadus es esmu gulējusi un simts gadi man jāguļ," tad viņš dzirdējis šķidoņu kā naudu skaita un tad atkal pazudusi visa skaņa un jaunava arī. Citi cilvēki viņam teikuši, ka viņam vajadzējis jaunavu aizkārt, tad jaunava būtu palikusi par naudas čupu. 3536Sarkanais suns. |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Valgales 6-klašu pamatskolas vākums |
Atslēgvārdi | |