Loči gribeja apsestīs. Miķelis paskatejas uz sovu krāslu un iryucas:
,,Ka ir sedejis uz muna krāla!" un pastuma nūst nu golda.
Loču mōte paskatejas uz sovu krāslu un teica: ,,Kas ir sedejis uz
muna krāsla." un tū pastuma nust nu golda. Mikelīts
paskatejas uz sovu krāslu un klīdza. ,,Kas ir sedejis uz muna
krāsla un tū salauzis. Loči igōja ūtrā ustobā. ,,Kas ir gulējis munā
gultā un tū sajaucis." ryuca brīsmeigā bōlsa loču tāvs. ,,Kas ir
gulējis munā gultā un tū sajaucis", rēca drusciņ lānōk lōču
mōte. Bet Mikelīts paņema sūliņu un spīdza. ,,Kas ir gulejis munā
gultā un tū sajaucis." Pīpeši viņš iraudzeja sovā gultā meiteni un
sōka spīgt tai it kai viņu kaids beigtu nust. Te viņa ir kerīt, kerīt
un taisojas jau meitenei kust, bet te Zaltmotīte pamudās, iraudzejuse
lōčus brīsmeigi nusabeida un metas bēgt. Lūgs bej vaļā un viņa
ātri izlēca pa tu ōrā un metas prujom. Loči ryugdami skreja tai
pakaļ, bet velti meitene jau beja gobolā un lōči tū navarēja
panōkt.

3936

Dzeivoja vecels ar bōbu, viņim nabej kū ēst. Jau natōli Leldinas
svātki un viņim nabej ni vistas ni ūlū. Bōba syuta veceli uz mežu
varbyut atrass kaut putna ūlas leldinai. Labi vecels paklausa un
aizīt uz mežu. Bet mežā meklej, meklej navar atrast, īt uz mōjom
nuskumis, te nu zam egles saknēm izskrīn meža peiļe. Te vecels
sōk meklēt un atrun divpadsmit ulas. Aizīt uz mōjōm un sōk
vōrīt, bet te nu vīnas ūlas izškeļās puika un klīdz tēt es jau šekur.
Tai pōrsprōgst vysas divpatsmit ūlas un izškeļas divpadsmit dālu.
Kad dāli paaug lelōki aizīt uz mežu leidumus leist un pīsej zirnu.
Zirni izaug gari gari, bet kaut kas pa nakti zirnus rausta ōrā ar
vysōm saknēm. Labi īs vacōkajs dāls sōrgōt. Aizīt atgulstas un
aizmīg tai nanusorgojis it mōjōs. Tagad īt utrais dāls un tai
pat visi divpadsmit pōrstaigoj un nikō nanusorgoj. Tagad īss
pats jaunōkais sorgot. Aizit sakur uguni un sōrgoj, te klausas
kaut kas klīdz un te redz īt meita ar divpadsmit zyrgīm. Te
jaunōkais brōļs saker meitu un prosa lai atdud vysus zirgus, bet
meita soka, ka nā. Tyuleit viņš meitu saker un uz uguns jau
meitai sadeg drēbes, bet viņa klīdz nā, beidzūt meita sōk klīgt nem
vysus zyrgus tik laid mani vaļā. Jaunōkajs dāls palaiž meitu
panem vysus divpadsmit zyrgus un brauc ar zyrgīm uz mōjōm.