trim māsām nopakaļus. Puisis tagad visu laiku iet neredzams, jo vi -
ņam galvā tā cepure, ko diviem tēviņiem izkrāpa. Ķēniņa māsas dik -
ti steidzas, lai varētu tikt laikā mājās un viņas kāds nenoķērtu. Viens di -
vi dimanta mežam cauri un zelta mežā iekšā. Bet tas puisis nav nela -
bi apskatijies zelta mežam atkal cauri un sudraba mežā iekšā. Drīz arī
sudraba mežam bija cauri un trīs ķēniņa māsas kāpa pa caurumu uz
īsto pasauli augšā. Puisis tik visu laiku lenc, ka nepaliek skatīties te
apakšā. Turās sāni itin tuvu uz pēdām. Drīz ķēniņa māsas jau ir virs -
zemē un puisim tik tik neizgāja pavisam traki. Knapi ko dabūja iz -
sprukt no cauruma laukā, kad uzlaida akmeni virsū. Nu šīs živai uz
pili prom un savās istabās iekšā. Tūlīt itin ātri apguļās un izliekās par
aizmigušām. Puisis pārnāk mājās un pils priekšā zemē iesprauž
visus trīs zariņus: sudraba zelta un dimanta. Pēc tam viņš ieiet sa -
vā istabā un noliekās gulēt. No rīta ķēniņš viņu sauc iekšā pie se -
vis un prasa kā ar to novaktēšanu esot. Māsas šorīt viņam atkal jau -
nus apavus prasījušas, vai šis esot ar viņas vaktējis. Puisis atbild, ka
esot gan vaktējis un novaktējis ar. Sarunādamies ķēniņš paskatās
pa logu laukā un ierauga sudraba, zelta un dimanta kokus pils priek -
šā. Nu ķēniņš aiz brīnumiem dulls paliek. Kur tādi spoži koki
vienā naktī viņa pils priekšā izauguši. Par to viņš nevar vien beigt brī -
nīties. Puisis ļāva ķēniņam izbrīnīties labi un tad sāka stāstīt, ko
pieredzējis un piedzīvojis viņa māsas vaktēdams. Ķēniņš nu redz,
ka viņa māsām labais Dievs nav. Raganas gatavās un vairāk
nekas. Vai tad godīgs cilvēks pie velniem ciemosies un ballēsies
caurām naktīm. Viņš briesmīgi pārskaišās un pasauc iekšā savas
māsas. Tās ienāk ar visas trīs un brīnās, ko tad brālis viņām labu pa -
teikšot, ka tik agrā rīta stundā pie sevis sauc. Tā un tā, ķēniņš tām
nikni uzbrēc. Ko šīs te ar velniem caurām naktīm jaktējoties un
kad kurpes pa galam, tad nāk viņam jaunas prasīt. Lai ejot pie sa -
viem velniem jaunas kurpes meklēt. Bet ķēniņa māsas nu brīnās un
brīnās, kas tad ķēniņam par viņām tādus niekus samelsis. Tie esot gan
skaidri meli un vairāk nekas. Vadzī, ķēniņš ar sāks domāt, vai tik tas
puisis nemelo. Viņš grib nopelnīt to sieku naudas un savu galvu
uz pleciem paturēt, vairāk nekā. Ķēniņš nu tūlīt, bez kādiem ap -
linkiem ar pasaka tam puisim, kā viņš domājis. Bet puisis tik pasme -
jās vien. Lai ķēniņš liekot savām māsām kājas noaut, tad redzēšot