1:
Teicēja Karlina Ķepurs 68 gadus veca, dzīvo Rīga, Valmieras ielā
Nr. 28. dz. 38. Nodarb. – nespējn. Teikto dzirdējuse bērnībā Elejas pag.

1163

Pasaka par vilkaci un princesi. Vienreiz dzīvojis tēvs ar tri-
jiem dēliem, no kuŗiem divi bijuši gudri, bet trešais muļķīgs. Tēvs
vienu dienu sūtījis savu vecāko dēlu aitas ganīt un pieteicis tā kā
lai labi tik noganot. Ja vakarā kāda aita trūkšot, tad dabūšot pē-
rienu. Nu dēls tūlīt ņemās lielīties, kur tad viņam varēšot kāda
aita trūkt, viņam neviens nevarot nozagt. Šis no rīta izdzen aitas
ganos un noliekas gar kārklu krūmu sildīties saulītē. Bet kā-
mēr šis sildās, vilks no krūmiem laukā un aizstiepj pašu treknā-
ko aitu. Vakarā pārdzen mājās un tēvs tūlīt prasa vai aitas esot vi-
sas. Nē, vienu vilks pakampis, tā dēls atbild. Tēvs neganti noskaities
par tādu nevīžību un otrā dienā nelaiž vairs šo ganos. Lai ejot otrs
dēls. Tas varbūt labāki mācēšot noganīt. Otrā dienā izdzen aitas
ganīt viduvējais dēls. Tas ar domā, kas te kādu aitu viņam drīkstot
ņemt un noliekās zemē pie kārklu krūma snaust. Un kāmēr šis tā
snauž, vilks no krūmiem ārā, pakamp vienu aitu un prom. Vakarā
viduvējais dēls pārdzen aitas mājās un tēvs tūlīt prasa, vai aitas esot