Fails
0877-Fricis-Vollenbergs-07-0086
AtšifrējaJanisB58
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2025-02-04 20:41:38
Labots2025-02-04 22:38:09
Atšifrējums

kur nemaz ūdens nav bijis. Ķēniņš apsolījis lielu bagātību tam, kas
viņa zemei apgādātu ūdeni, bet vēl līdz tam laikam, kad muļķītis tur
aizgāja, neviens nebija ūdeni apgādājis. Muļķītis nonāca paša ķēniņa
pilī un prasīja nakts mājas. Ķēniņš bija lāga vīrs, tas naktsmājas neliedza
nevienam ceļa gājējam un tādēļ arī muļķītim teica, lai paliekot vien,
pajumti un ēdienu jau dabūšot. Un tad muļķītis gulējis tur pa nakti.
Bet no rīta šis piecēlies un briesmīgi gribējis dzert. Izmeklējies pa visām ma -
lām, bet nevarējis nekur ūdeni ieraudzīt. Pēdīgi viņš prasījis ķēniņam
kur te ūdeni varot dabūt, šis briesmīgi gribot dzert. Ķēniņš viņam atsa -
cīja, ka viņa valstī nemaz ūdens neesot, tādēļ jāiztiek bez dzeršanas.
Par to muļķītim bijuši lieli brīnumi, kā tā varot bez ūdeņa iztikt.
Un tad šis uzreiz atminējies, ka viņam tāds rieksts kabatā, no kuŗa pa -
stāvīgi tek ūdens pa mazu caurumiņu. Viņš izņēmis to riekstu un
nodzēries Ķēniņš to noskatījies un tad lūdzis muļķītim, lai no tā
rieksta piepildot viņa aku ar ūdeni, šis būšot par to bagātīgi samak -
sāt. Labs ir, vai tad tas ar kas ir, otram ūdeni iedot, par to nemaz ne -
vajagot maksāt, muļķītis sacīja ķēniņam. Un tad nu muļķītis no sa -
va rieksta pietecināja ķēniņam pilnu aku ar ūdeni un riekstā kā bija
ūdens tā palika. Nu ķēniņs pavēlējis izrakt vēl daudz jaunas akas un dī -
ķus un tos visus muļķītis no sava rieksta piepildījis ar ūdeni. Ķēniņš par
to bijis pārāk priecīgs un visi pavalstnieki nezinājuši kā slavēt muļķīti.
Un ķēniņš viņam par to samaksājis milzum daudz naudas un muļķītis nu
bijis tik bagāts, ka otrs visā zemē vairs tāds nav bijis kā tikai pats ķēniņš. Muļ -
ķītis nu varējis dzīvot nezin kā, bet šim nekur nav bijis miera, bet jāiet un jā -
iet vēl pasaulē. Atstājis visu savu bagātību pie tā paša ķēniņa un gājis tā -
lāk. Gājis, gājis pa ceļu un saticis vienu vecu vīriņu. Vecais vīriņš iedevis šim
tādu zobenu, ar kuŗu var nocirst visresnāko ozolu uz trijiem cirtieniem un
tadas zāles, ja ar tām apsmērē rokas, tad paliek tik stiprs, ka visu ko var izda -
rīt. Muļķītis paņēmis ar tās lietas, kad jau vecītis šim dod, bet nedabūjis tam
ne paldies pateikt, kad vecais vīriņš pārlecis pār ceļa gŗāvi un pazudis.
Muļķītis nu iebāzis to zāļu bočkeli kabatā, paņēmis zobenu rokā un gājis
savu ceļu tālāk. Otrā dienā nonācis atkal pie cita ķēniņa. Tam bijuse vie -
na meita un tik smuka, ka otra tāda vairs nebijuse visā pasaulē. Tai smukājais
ķēniņa meitai bijuši milzum daudz precinieku sabraukuši, vis visādi ķē -
niņu dēli un priņči no svešām zemēm, bet ķēniņa meita drīzāk ne pie vie -
na neiet, līdz kāds ar savu zobenu nocirtīs to lielo ozolu, kas ķēniņa pils

Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaFriča Vollenberga folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs