Fails
0877-Fricis-Vollenbergs-08-0099
AtšifrējaJanisB58
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2025-01-16 20:42:33
Labots2025-01-16 21:40:49
Atšifrējums

Meita pārsvieduse palagu pār roku un gājuse smiedamies mājās, domā -
dama, ka nu tas biedētājs, puisis palicis kaunā. Bet kad pārnākuse mā -
jās, redzējuse, ka puisis guļ savā gultā. Nu šī labi apskatījuse to palagu un
redz ka tas nav vis riktīgs palags, bet līķa palags un vietā tas bijis ar
asinīm notašķīts. Nu gan meita nobijusēs un sapratuse, ka tas baltais
tur baznīcā nav bijis cilvēks, bet mironis. Necik ilgi meita dzird,
ka viens aiz loga sauc, lai atdod viņa palagu, šis bez palaga nevarot gu -
lēt. Meita nobīstās briesmīgi, ka nu mironis klāt. Šī izsvieduse palagu
pa logu laukā mironim, bet pate no bailēm nezinājuse ko darīt. Tanī
naktī mironis arī pazudis un no rīta palags vairs nav bijis., bet nākamā
naktī ap pusnakts laiku meita dzird atkal, ka mironis aiz loga sauc
lai atdod viņa palagu. Nu šī nevarējuse vairs nevienu nakti gulēt, jo katru nak -
ti ap pusnakts laiku mironis nācis to palagu atprasīt. Nu meita no bai -
lēm tīri slima palikuse un nav varējuse vairs ne ēst ne gulēt. Citi mājas ļau -
dis gan nekā nevarējuši dzirdēt, bet citādi nevarēdami nekādā galā tikt,
atsaukuši mācītāju un pastāstījuši tam, kas par lietu. Tad mācītājs sacī -
jis, kā lai viņa darot. Lai atkal vienā citā pusnaktī aizejot uz baznīcu un aiz -
nesot to sveci atpakaļ un tad ja tur atkal satiek to mironi, lai noskaita tēva
reizi trīs reizes no vietas un aizmet krustu priekšā. Un tad mācītājs svētījis arī
to vietu, kur tas mironis pa naktīm nācis pie loga. Meita tā arī izdarīja kā
mācītājs bija pavēlējis. Viņa otrā naktī ap pusnakts laiku aizgāja baznī -
cā un aiznesa to sveci atpakaļ. Mironis šai atkal plijās virsū, lai atdodot
viņa palagu. Nu meita noskaitījuse tēva reizi trīs reizes no vietas un aiz -
metuse krustu, bet tas neko nav līdzējis. Nākamā naktī mironis bijis
atkal klāt un drizāki nelicies mierā līdz to meitu aizvedis līdz - tā nomiruse.

Nostāsts par to kā mācītāja dienestmeita pie velna pierakstījās no
T. Zalkes, dzirdējuse Lādes pagastā, nespējnieku patversmē- no kā neatcerās.

2994

Vienam mācītājam bijuse aplam dūšīga dienest meita. Viņa jau ilgus
gadus nokalpojuse mācītājam un bijuse daudz naudas sapelnījuse, bet
to naudu nekad nav mācītājam. Dienestmeitas nauda stāvē -
juse pie mācītāja. Bet vienreiz gadījies viens puisis, kas grib mācītāja
dienest meitu precēt. Labs ir, šī gājēja ir, bet nu lai mācītāja cienīgs tēvs
šai izmaksājot to pūra naudu. Mācītājs noskaita šai naudu priekšā
un dod savu svētību ar līdz, bet tas neko neģeldēja, jo velns parāva to
meitu ar viņas naudu un ar mācītāja svētību. Kad apprecējās, meitai ne -
ganti kārojās pēc vēl vairāk naudas. . ,,Ka velns man kādreiz palīdzētu

Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaFriča Vollenberga folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs