Fails
0877-Fricis-Vollenbergs-08-0100
AtšifrējaJanisB58
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2025-01-16 21:41:16
Labots2025-01-16 22:43:27
Atšifrējums

tapt bagātai,''meita kādu dienu sacījuse, kad pate nekā nevarējuse sa -
gudrot kā pie daudz naudas tikt. Te uzreiz velns klāt ar, ka šī viņu
pieminējuse. Ko Ši gribot no viņa, velns prasījis. Tā un tā, meita atteiku -
se, gribot palikt bagāta, lai šis palīdzot. Labs ir, tūlīņ šis palīdzēšot,
velns gaužam priecīgs atbild, jo tas viņam patīk, ka paša mācītāja
diendeŗi šo sauc palīgā. Bet tad lai šī pie viņa papriekšu pieraksto -
ties, citādi nekas neiznākšot. Bet ja tik pie viņa pierakstīsies, tad būs
naudas tik daudz ka nezinās kur likt. Nu mācītāja meita arī pierak -
stījusēs pie velna un tad tapuse bagāta. Velns šai esot visādas škun -
stes ar samācījis. Kad vīrs to dabūjis zināt, ka viņa sieva ar velnu pinās
šis palicis dusmīgs un sācis sievu bārt, kādēļ tādus nelāgus darbus
šī darot. Tad sieva uz savu vīru apskaitusēs un sadomājuse viņu no -
bendēt. Citreiz, kad vīrs nav bijis mājās, šī atkal tā iesaukusēs: ,,Ak,
kaut pats velns man palīdzētu no mana vīra tikt vaļā!'' Līdz šī tā iesau -
kusēs, velns klāt. Ko nušai vajagot. Tā un tā, gribot no vīra tikt vaļā, šī
atbild velnam tā tikai sīka lieta: viņš iedod šai tādu adatiņu, ja ar to
ieduŗ vīra vārdā, tad tas uzreiz pagalam, tā kā no pērkoņa nosperts. Nu
sieva lustīga, kas tagad nekaitēs, nobeigs savu vīru un tad varēs dzīvot kā
tik pašai patīk. To adatiņu iedevis, velns atkal aizmanījās prom, bet sieva
paņēma vienu vīra šnuptūku (kabatas drāniņu) kur bija viņa vārds iešūts,
un tad ar to velna adatiņu viņa iedūra vārdā. Vīrs, kas tanī brīdī mežā cirta
malku, bija uz reizi beigts un sieva nu pārlieku priecājās. Bet tie prieki ne -
cik ilgi nedūrēja (nevilkās) jo velns ar grāmatu drīz bija klāt. Šī pie viņa
esot pierakstīta, velns sacīja un viņas grēku mērs jau esot pilns, tādēļ šai
jānākot līdzi uz elli. Mācītāja agrākā dienestmeita nepavisam vēl ne -
bija tā riktējusēs, ka varētu šo pasauli atstāt, jo nu tik domāja vēl savu lie -
lo bagātību sākt tērēt, bet gribēja vai nē, velns daudz neprasīja un aizvā -
ca šo uz elli pa kaklu pa galvu. Tā mācītāja dienestmeitai izgāja ar pierakstīšanos
pie velna.
Pasaka par zaldātu un ķēniņu no T. Zelkes, dzirdējuse bērnībā
no savas mātes Lādes pagastā.

2995

Vienreiz dzīvojis viens negants ķēniņš, kam neviens zaldāts nevarējis pa prā -
tam izdarīt. Un uz kuŗu zaldātu tik ķēniņš vairāk sakreņķējies, tam galva
nost, vairāk neko. Vienreiz ķēniņš gribējis labi izlustēties un tādēļ rīko -
jis lielu balli. Viņam bijis pārāk labs draugs viens cits ķēniņš, kas dzīvo -
jis pārāk tālu, aiz lielas jūŗas. Visi jau bijuši saaicināti uz to balli, bet tas
ķēniņš vēl nē. Pēdīgi nu šis atminējies, ka savu labāko draugu nemaz vēl

Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaFriča Vollenberga folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs