120

29: VI. 24.g.

I Teikas.

162

Reiz kādu vakaru kāds virs gājis [uz] siena
šķūnī gulēt. Ap pusnakti, kad [viņš] bijis aizmi=
dzis, viņam palicis ļoti smagi. Viņš nevarējis
vairs ne elpu atvilkt, ne pakustināt kādu
locekli. Gaismai austot vīrs atmodies, [un]
viņš bijis viscauri nosvīdis, kā ar ūdeni apliets.
Otrā vakarā vīrs gājis [atkal] turpat šķūnī gulēt,
šoreiz viņš [bet iedams] līdz paņēmis dakšas. Pusnaktī
viņam atkal uzvēlies uz krūtīm briesmīgs smagums.
Vīrs paķēris dakšas un dūris, bet trāpījis sev
krūtīs un nomiris. Smagums, kas vīru mocījis,
bija lietuvēns.

163

Teika par apslēptu mantu.

Teiku par apslēptu mantu nēsu es
pats no senčiem dzirdējis, bet zinu no sava
drauga nostāstiem. Un viņš man stāstīja tā:
Kādu vakaru mans vectēvs nācis no
no Dandāles muižas uz mājām -