Fails
| Atšifrēja | Angelika |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2023-08-08 09:51:56 |
| Labots | 2023-08-16 23:45:07 |
| Atšifrējums | Bez trepēm datikt slikt jau bij, Zinams man bij pērsti stipri, Kā pie pakša roku liku liku, Tā pie siera drīz datiku. Kaut nariizi tā nokritu, Kad briesmīgi nosasitu, Kuram kāda skāde tika, Tas uz manis vaini lika. Es par launu tā nejēmu, Kaut uz manis vaini lika, Kad es gāju par jos salu, pasaņēmu mieta galu. Kad es gāju par bābu pulku Kliedz uz manis kā uz vilka, Es pasauču bābu kuču, Jās pēc maņa skrien ar skruču. netālu no viņām rudzos sežu, dzeržu no viņām špetnus vārdus Atīt māte runādama, reiskti rokā turēdama. Kas te bija, kas notika, Kur tas palaidnis palika, Māte maņ ar rīksti krātās, Es no mātes jau par versti. Kad uz tīruma es izbāgu, Tā ar draugu sasatiku, Naskod reizi kāzās bijām, Un vēl reizi pīpēm mijām Iesam reizē vēl uz kazām, Dzersim abi stipri šņapstu, Kā pie kāzu sētas tiku, Tā ar svātu sasatiku. Svāts ieved mani istabā, Sēdinai galda galā, Svāts atšķel siera kanci Liek mani isiet ar meitām danci. Svāta vārda paklausīju Saltiem grīdas padauzīju, Zinams vaidzē būt cieš krutnam Apsasviest vislīdz, kā putnam. Kuŗ kāds gods, vai dzeršana, Es liekos vislīdz kā znots, Kuŗ kāzas kristabas Es pie tās istabas. (J.Bučenieks.) |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Aglonas vidusskolas vākums |
| Atslēgvārdi |
|
