Fails
1689-Saldus-pamatskola-02-0008
AtšifrējaKirmis
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2020-12-23 11:52:36
Labots2020-12-23 11:58:24
AtšifrējumsTeikas un pasakas.

1015

Nerātnais puisēns.
Bija reiz vecs dzejniek, jāsaka no sirds labs vecs dzejnieks. Kādu vakaru, viņam mājā sēdot, sacēlās īsts negaiss. Lietus plūda zemē aumaļām, bet dzejnieks sēdēja omulīgi siltas krāsns priekšā, kurā uguns kvēloja un cepa āboli. "Kam tādā laikā jābūt ārā, tam tagad nepaliek ne vīlē sausuma viņš teica nožēlodamies, jo bija līdzcietīks dzejnieks. "Lūdzu, lūdzu, laid mani iekšā! Man auksti un esmu pavisam slapjš!" tā iesaucās piepeži az durvīm mazs puisēns. Viņš raudāja un klauvēja pie durvīm, bet lietus ārā gāza kā spaiņiem, un vējš plosīdamies dauzījās ap logiem. Nabaga
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSaldus pilsētas 6-klašu pamatskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs