Fails
1602-Alfreds-Kvalis-01-0017
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2021-04-15 09:05:43
Labots2021-04-16 09:11:52
AtšifrējumsBet prauls ir sirsniņā.
Ar savu mīkstu mēlīti,
Jūs puišus pieviļat;
Kas priekšā, tos jūs slavējat,
Un citus nicinat.
Kad atkal citus satiecat,
Tad pirmos aizmirstat.
Tā Mārtiņš reiz ar Ieviņu,
Starp puķēm runāja;
Bet es to izspriest nezinu,
Kam tur ir taisnība.

17

16)
Meitiņ`, mīļā, atveŗ lodziņ`,
Visi sen jau dus.
Neturi tu man par spoku,
Lūdzu, cieti klus.
Debess velve tumša metas,
Zilas tavas ac`s.
Tās spīd manā sirdī gaiši,
Mīļā meitenīt`.
Acis, rokas alkst pēc tevis,
Sirdī, - karsta pirts.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaAlfrēda Kvāļa folkloras vākums
Atslēgvārdi
Vienības#LFK 1602, 16
#LFK 1602, 17

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs