Fails
0384-Slokas-1-pamatskola-01-0029
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2021-04-23 21:06:40
Labots2021-04-24 17:27:52
AtšifrējumsMans piedzīvojums.

139

Kad mēs tepat vēl dzīvojām, tad mums nāburgos dzīvoja tādi gandrīz kā zagļi, jo dažreiz pie viņiem nakts laikā atnesa lielus maisus un kastes. Kad uznāca karš un mēs taisijamies brauks [braukt] projam. Un te uzreiz pie mums ienāca apmaskojušies mūsu nāburgi un atprasija naudu un jā nedošot tad mūs visus nošaušot, bet mans papus tulīt ateicās [atteicās] dot naudu un tā kāmēs viņiem naudu nedevām tad viens no viņiem izšava uz mums un trāpija manam brālēnam kurš man blakus stāvēja un tā kā viņi tik divi bij tad mans tēvs ar tulit bez kavēšanās ar izšāva un vienam no viņiem pāršāva labo roku tā ka viņš vairs nevarēja pretoties un otris no viņiem vēl reiz išāva [izšāva] kura lode man līdzīdi aizgāja garam tikai aizķerot manas adītās cepure pušķi un metās bēkt [bēgt] kuru polecija [policija] vēlāk noķēra.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSlokas pilsētas 1. pamatskolas vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs