Atšifrēja | Magdalina |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2025-04-15 16:01:17 |
Labots | 2025-04-15 16:10:51 |
Atšifrējums | 45Aizliegta mīlestība.I Reiz laimīgs pārīts bija, No sirds tie mīlējās. Ni viņu acīm lasīt, To katris varēja. II Cik laimīgi tie jutas, Kad abi satikas. Ieks saldiem apkampieniem, It mīļi skūpstījās. Bet ilgi viņu laime, Tiem nebija vēlēta, Jo mātes sirds to liedza, Uz dēlu teikdama. Tu dēls gan ļoti maldies, To meitiņ mīlēdams. Pirms manas acis vaļā, Tam nebūs notikt tā. Tu ir no augstas kārtas, Bet viņa nabadze; No zemas kārtas dzimums Un tas par kaunu man. Kad viņš no mātes mutes To visu dzirdēja, Pie savas mīļās steidzās Un viņai vēstīja. Vai zini dārga Līna, Kas mūsu laimi skauž - Tās rokas, kas man` auklej`, Tās tev no manīm draud Kad Līniņa to dzirdej, No sava mīļaka, Tad viņas sārtie vaigi, Kā sniegs tai krāsojās. Ta savās rokās slēdza Nu savu mīļaku, Pie krūtim mīļi glauda Un teica bēdīgi. Bez tev mans mūž ir bēdīgs - Nav dzīvot iespējams Un tavās rokās nomirt Būs debešķīgi gan. Ak dārgā, nav ko bēdāt, Mans mūžs ar beidzies jau, Un kaps priekš mums ir izrakts, Klau, ūdens nāv` jau sauc! Tu redzi spožumu, Kas mēnesnicā spīd ... Tur jauki tādiem mājot, Kam mīlīb liegta bij. Kā sapņos viņi abi, Pie mērķa nonāca. |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Valsts Talsu vidusskolas vākums |
Atslēgvārdi | |