Atšifrēja | Emis |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Nē |
Izveidots | 2023-02-02 07:44:48 |
Labots | 2023-02-02 08:03:12 |
Atšifrējums | 1238Rūtaļas.216Vystu keršona.Vystu keršona pa lelokai daļai ir bārnu rūtaļa, kurā pīdolos arī pīaugušī jaunekļi un jaunovas. Tei socās nu Zīmas svotku un turpynojās leidz pošam gavēņam. Garajūs vokorūs, voj pat arī dīnā, salosās pi kaida saimnīka leloks pulks bārnu un soc šū rūtaļu, kas bārnim ir par lelokū prīku. Vyspyrms vīnam aizsīn kaids cyts acis, jo pats sīnūt viņš aizsītu valejok un tad radzātu. Kad acis ir aizsītas, tad viņs uzsauc: ''Lositēs kūpā!'' un tod jautoj: ''Cik jyusu irā?'' tī atbild: ''Tik cik bārzam lopu!'' - ''Ejit vysi munos rūkos.'' Šitū izdzērduši, vysi soc bāgalēt, bet viņš izplētis rūkas, staigoj pa ustobu un ker ''vystas''. Kurš sagyuts, tys stov molā un vairs napīdolos pi rūtaļas. Kad vysi ir sakerti, tad acis aizsīn tam, kurs ir bejis pyrmais sagyuts. Tai tys īt, kamēr rūtaļa ir apnykuse. E. Česlis. - Sakstagola pag. |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Rēzeknes Valsts komercskolas vākums |
Atslēgvārdi | |