krusta mātes nevīžojot vairs darīt, kad
kādu papīra kumosiņu micītē iebāžot,
tad bērns izmācoties lasīt grāmatu,
kā zirņus no bļodas
Okškeris

№ 15.
Lieldienu prieki.

9281

I Lieldienas skaidiņu nešana.
Latvju vecās māmiņas savus bērniņus tā
mācija: "Bērniņi! Kad jūs gadā ko gribat
atrast uz lauka vai ceļa, tad ienesat
lieldienas rītā priekš saules lēkšanas, tā
kā neviens putniņš neredz, kukņā skai-
diņas." Un redzi lieldienas rītā bērniņi
priekš saules lēkšanas jau priecīgi no gul-
tiņas lēca un krekliņos spuldīgi tecēja
ārā un ienesa kukņā skaidu klēpīti,
saldā cerībā, ka nu atradīšot lauka vai
grasīti, nazīti, ģelzīti, jeb citu kādu spēliti.

9282

II Mutes mazgāšana lieldienas rītā.
Veci ļaudis bērniem stāsija, ka tie, kas lieldie-
nā saulei lecot tekošā ūdenī būšot muti
mazgāt, tie vasarā nebūšot nodegt melli,

9283

tiem pie darba miegs nenākšot.

9284

III Lieldienas pauti gan katram pa-
zīstami un katrs prot ar tiem kaulēties,
bet to es galvoju, ka starp tūkstošiem nebūs
viens atrodams, kas zinatu pateikt, kāpēc
ar pautiem kaulejās. Tapēc te stāstīšu,
kā un kapēc to lieldienas pauti nāku-
ši tādā brūķī. Viena teika par to lietu
tā stāsta: "Pirmā kristīgā laikā kāds vien-
tulis tanī aizgaveņa jeb sviesta nedeļā
novārijis 6 pautus un apsēdies pie galdiņa
tos ēst, bet tam tāds miegs uznācis, ka
pie pautu šķīvja uz galdiņa ar elkoni
uzmeties un ta snaudis līdz pat lieldienas
rītam. Lieldienas rītā viņa draugs