Fails
| Atšifrēja | Emis |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2025-01-13 11:47:52 |
| Labots | 2025-01-13 11:54:46 |
| Atšifrējums | stāstījusi. Kā dabūjusi naudu par vecajām ķeskām un sakrātām oglēm. Vecais zvejnieks saņēmis galvu un saucis kur aizbraucis zīds sieva atbildējusi nezinu. Zvejnieks gan zīdu izmeklējies bet nav vairs to dabūjis. Nu pēc kāda laika atkal viņu apmeklējis kapteinis. Atradis viņu tādā pat nabadzībā. Vecais atkal izstāstījis savu nelaimīgo atgadījumu. Tad kapteinis teicis zelts un sudrabs tev nav palīdzējis tad es vēl tev trešo reiz došu lielu galodu alvas, var būt kā tas tev kādreiz noderēs un aizgājis savu ceļu. Vecais zvejnieks noskatījies uz savu dāvanu, kur nu tādu glabās nolicis tur pat būdiņas kaktā. Dāvana vien ir ārā nevar mest. Un pūlējies tālāk ar savu zveju. Te kādā dienā piebraucis kāds zvejas kuģis. Un kādi pāris cilvēki atnākuši uz vecā zvejnieka būdu. Ienākot tie tūliņ ieraudzījuši lielo alvas gabalu un lūguši vai viņš nevarot viņiem to dot priekš tīkla svara tiem tādu nepieciešami vajagot par to tie viņam došot to lielāko zivi pa pirmā mastā izvilkšot. Zvejnieks bija beidzot ar mieru. Kad izvilkta pirmā zivs ko zvejnieks tūliņ paņēmis un pārnesis mājā. Sācis izšķirt tad izvēlusies tāda kā vistas ola tas bija no dimanta laikam norīta. Kad vecais zvejnieks to pārdevis tad dabūjis lielu bagātību ar to uzbūvējis sev skaistu māju labas drēbes un istabas lietas un bijis tik daudz pārtikas kad bij jāiet uz zveju. Kad nu kapteinis nācis viņu apmeklēt tas nevarējis visu atrast ja vecā būdiņa nav vairs bijis. Tad vecais |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Īles 6-klašu pamatskolas vākums |
| Atslēgvārdi |
|
