Atšifrējums | nezina kā tev iet." Velns aizgāja. Zvirbulis uz pirts jumta visu noklausījās, ātri aizlaidās uz purvu un sāka knābt zvēram pakausī. Drīz no zvēra pakauša sāka tecēt asinis. Zvērs atmodās. Zvirbulis sacīja: "Tu te guli, bet tavu kungu velns plēš pirtī." Balodis arī jau bija atmodies. Zvērs drāzās ar visu spēku uz pirtiņu. Gandrīz salūza durvis. Brālis priecīgs sacīja: "Ej un noslēpies, kad nāks velns, tad saplēs." Zvērs noslēpās aiz durvīm. Nāca velns. Zvērs saplēsa velnu un skrēja nu plēst māsu. Brālis gāja uz istabu. Redzēdams, ka zvērs grib saplēst māsu viņš to neļāva. Viņš pieslēdza māsu pie šķūnīša un sacīja: "Ja tu visu sienu izēdīsi un pilnu šķūnīti pieraudāsi, es tev piedošu." Brālis uzsēdās uz zirga, pajēma [paņēma] līdzi balodi un zvēru un gāja pasaulē. Viņš nonāca kādā pilsētā, kura visa bija tik bēdīga. Pilsētā plivinājās melni karogi. Viņš iegāja viesnīcā un prasīja: "Kādēļ visi tik bēdīgi?" Krodzinieks izbrīnējies [izbrīnījies] vaicāja: "Vai tad jūs vēl neziniet?" - "Nē," atbildēja brālis, "es esmu no tālienes, tādeļ nezinu." Krodzinieks stāstīja: "Kalnā atrodas velns, kuram katru gadu jādod viens cilvēks, ja nedod, tad viņš posta visu valsti. Šogad krīt dot ķēniņa meita. Ķēniņam viena pati meita, tādēļ žēl dot." Brālis aizgāja uz stadalu [stadulu] pie zirga un zvēra. Viņš izstāstīja visu zvēram un jautāja, vai nevarētu meitu izglābt. Zvērs apņēmās izglabt. No rīta agri viņi devās uz kalnu. Kalnā bija liela ala, kurā dzīvoja velns. Brālis ar zvēru staigāja un gaidīja, kad varēs sākt cīnīties ar velnu. Atbrauca ķēniņa kučieris ar princesi. Kučieris pieslēdza princesi pie staba. Princese un kučieris domāja, ka tas ir velns, kas staigā. Kučieris aizbrauca mežā un skatījās, kas būs. Brālis sūtija zvēru, lai iet pārkost atslēgu. Zvērs drāzās ķēdēm virsū un salauza atslēgu. Ķēniņa meita sarunājās ar brāli. Meita sacīja: "Ko tu nāc man[i] glābt? Apēdīs vēl tevi." Tomēr brālis gribēja iet cīkstēties ar velnu un izglābt ķēniņa meitu no nāves. Viņš iedeva meitai savu grāmatu, lai nometas pie zirga ceļos un lūdz Dievu. Pulksten divpadsmitos no alas iznāca velns. Ieraudzījis, ka tik daudz, viņš sacīja: "Kur šogad ķēniņš žēlīgs: atsūtījis
|