Fails
| Atšifrēja | LigaB |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2022-09-22 15:30:34 |
| Labots | 2022-09-23 06:19:08 |
| Atšifrējums | brauca pie kalna. Kučieris piegāja pie akmeņa [akmens] un nu gribēja pacelt to, bet nevarēja, jo akmens bija mājas lielumā. Kučieris sacīja: "Pacel tu." Brālis bija ar mieru. Viņš pasauca zvēru un pacēla akmeni. Brālis izņēma galvas un rādīja, ka velnam mēles ir izgrieztas. Tad izvilka no somas mēles un parādīja. Ķēniņa meita izstāstīja visiem, kā kučieris viņu mocījis. Brālis negribēja likt nekādu sodu, bet ļaudis tā nepielaidās. Ļaudis nosprieda kučieri ierakt zemē un noecēt galvu. Tā arī izdarīja. Aizbraukuši mājā, dzēra ielas kuplas kāzas. Māsa gribēja brālim taisīt vietu, kur gulēt, tādēļ teica: "Māte mirstot man teica, ja brālis pirmais precēšoties, tad man jātaisa vieta, kur gulēt, bet ja es pirmā precēšoties, tad brālim jātaisa gulta." Visi bija ar mieru. Māsa taisīdama ielika spilvenā naves zobu, kuru velns viņai bija iedevis. Jaunais ķēniņš no rīta bija nomiris. Visi bija bēdīgi. Māsa sacīja: "Māte nomirdama teic, ka [ja] brālis pirmais nomirstot, tad lai ieliek mucā un palaiž jūrā." Ķēniņa meita gribēja viņu aprakt pie loga, bet beidzot paklausīja māsai. Pataisīja mucu un palaida jurā. Zvēram un balodīšam [balodītim] vairs nenesa ēst. Zvērs sacīja: "Diez' vai mūsu kungam iet labi? Ej paklausies vai nekā par viņu nerunā." Balodis aizlaidās un pēc brītiņa atlaidās. "Nekā nevar dzirdēt," viņš teica. Zvērs sūtīja, lai uzlaižoties trešajā stāvā pie loga un paklausoties. Balodītis dzirdēja: "Būtu paglabāts pie mana loga, redzētu, kas mani izglāba." Balodis atlaidās pie zvēra un izstāstīja, ko bija dzirdējis. Zvērs lieliem lēcieniem aizskrēja uz jūru un peldēja meklēt savu kungu. Atradis viņš aizvēla baļļu uz malu. Atasījis [Attaisījis] mucu viņš sēdēja pie sava kunga un nezināja, ko darīt. Gar krastu skrēja lapsa. Zvērs iekliedzās: "Kūmiņ, kur tu? Es tevi ēdīšu. Ja tu izārstēsi manu kungu, tad atstāšu dzīvu." Lapsa apsolījās. Pēc laiciņa viņa atskrēja ar nokarsētu bleķi. Uzsmērēja vainai virsū zāles, nolika bleķi zemē un lika, lai liek kunga pakausi uz bleķa. Zvērs paklausīja. No pakauša izkrita zobs. Kungs atdzīvojās. Viņš pasacīja paldies kūmiņa un gāja uz pili. Visi ieraudzījuši viņu dzīvu, palika priecīgi. |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | Kurmenes 6-klašu pamatskolas vākums |
| Atslēgvārdi |
|
