Fails
0245-Stanislavs-Valeinis-01-0011
AtšifrējaAnna Putāne
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-04-02 15:08:39
Labots2023-04-05 18:02:45
Atšifrējumsgulātu. Vini ari pajemia pa pykam cysu un aizgoja gulatu.
Saule jau beja izlakuse kad vini tikai atmūdās. Tovu breinumu kas ar vinim vini guļ na skaistos mojos kai tu vini dumoja bet purā. Pisacaluši viņi pajemia cysas tos kuŗas vinim beja atnasusia kozu saimineica un nunesia uz mojom.
Tagad meita soka savam veiram šitos cysas mums vajaga ispraust zemē un nu viņam izaugs obulneicas. Tikai jo gadeitus ja kas atbrauktu perkt šu obulneicu tod skotys jus nikam cytam navar pordut kai tikai vīneigi vares pordut vinai sivitei kura atjos uz bolta zyrga. Tai ari nutyka.
Atjoja sīvīte ar boltu zyrgu un nuperka tos obulneicas. Kad jau nauda beja par ōbulneicam sajemta, tad sytos ōbulneicas ar pošu sīvīti pasaceļa gaisā uz augšu un par laiciņu pazuda.
(Soka ka cysas bejušas nalaimeigu dvēseles un sīvīte bejusia Jumprava Marija.

43

Posoka.
Labi daudz godu atpakal dzeivoja kaids cylvāks kurs gribeja zynot kod jis mērs. Kaidu reizi jis goja paceļu un satyka novi ajut viņam preti un jautoja viņu kod vina atis pēc viņa lai nove viņam tu pasoka. Nove viņam tyuleņ napateicia kod jis mērs bet tev byušut gaidet treju ziņu un pēc trešas ziņas jau atišut šei poša pi tevis tod byušut tev jomērst, tikai stingri ivarot vysu sajemt vysas ziņas.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaStanislava Valeiņa folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs