Fails
Ak222-Ilgvara-Ozola-dienasgramatas-01-0012
AtšifrējaDina Ozola
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-07-12 19:52:28
Labots2023-07-12 20:20:43
Atšifrējumsredzēt nekā nevar. Visi noguruši no lielās iešanas. Kā jūtam tad esam kaut kādā pilsētelē. Gar malām ietves un vidū bruģis. Nogriežamies kaut kur pa labi, sāņus no bruģētās ielas uz smilšainas ielas, kur nevar nemaz gandrīz paiet. Ejam stājamies un ejam atkal. Visi iet ar aizmiegtām acīm, jo pār visiem valda nogurums. Kad priekšējie apstājas tad pakaļējie uzstumjas tiem virsū tad ir tacis mājās no tā sāk līt lāstu vārdi. Kad sāk kustēt tad arvien tik ātri visi nav iekustināmi, tad cits citu pagrūž, ko guļ, ka neiet u. taml. BOLDERĀJĀ. Priekšējie apstājas pakaļējie kā parasts uzskrien atkal virsū. Priekšā redzams gaišāks plankums, noskaidrojām, ka ir jūra sasniegta un līdz ar to mēs atrodamies Bolderājā. Puikas un mēs visi tūlīt krītam gar zemi un gribam kaut cik atpūsties. Cits kā nokrīt turpat zemē aizmieg. Zēni velk sērkociņus un baidē zirgu, ar ko ved mums līdz pārtiku. Uz tā tup resns fricis "Pauzer Faust" kas ļoti uztraucies par to un lamājs bez jēgas. Zēni par to jo vairāk viņu kaitina. Viņš cērt māgā sviestu desu un Latvijas baltmaizi un groza savu mūli. Mūsu vada komandieris un citi aiziet meklēt telpas pārgulešanai. Pēc kādas pusstundas ap 23 00 atgriežas un saka lai nākot viņš ierādīšot kur gulēt. Mēs ejam kādu gabalu atpakaļ un tad nogriežamies pa kreisi caur kādiem vārtiem un nonākam pie liela 2 stāvu nama. Mūs iedala pa grupām un pa istabām. Spuldžu nav un ir tumšs. Staigājam ar sveces gaismu un kabatas lampiņu. Paklājam mēteli uz grīdas un deķi pār galvu pārrāvuši noguļam līdz rītam.
-20-
25. sept. pirmdien.
No rīta 7 00 visus ceļ augšā jo priekšā stāv atkal garš ceļš. Sameklējam kaut kur kādu pili ūdens un izberzēju acis. Ieturu brokastis. Paēduši, vācietis bļauj ka jāstājas visiem uz ceļa turpināšanu. Viens zēns grib sviest prom apmēram 1 kg sviesta, ka neesot kur likt, palikšot vecs. Es saku lai dod man. Es iestampāju to savā maizes somā lai gan tanī ir maz vietas. Friči nostāda mūs. Tad reģistrē, izsaucot katru vārdā. Mēteļus un deķus sarullējuši un pār plecu pārlikuši dodamies tālāk uz Sloku. Uz kāpnēm un šur un tur mētājas maizes kukuļi. Šodien mūsu ceļš ved caur Rīgas Jūrmalas pilsētu. Skaistie ģimenes dārziņi ar žogiem, staltās priedes ar vasarnīcām. Šur tur šos skaistos iekoptos un iekārtotos stūrīšus izpostījuši nocietināšanas darbi pret ienaidnieka tankiem. Nolaistās priedes un izraktie tanku grāvji liecina par ienaidnieka bīstamību. Šur tur ierakti stabi tanku kavēšanai. Dodas mašīnas cita aiz citas pilnā gan tukšā, bet velti var lūgties fričiem tie piedod tikai gāzi un dodas tālāk. Kājas nospiestas un karstums kausē katra spēkus. Ar lielām mokām uzlienam uz dažām mašīnām pa pāris cilvēkiem. Nobraukuši labu gabalu, pie krustceļa mašīna aptur. Mums jādodas ir uz Sloku un mašīna brauc uz Jūrmalu. Vēl palikuši pārs kilometru līdz Slokai. Rūc ienaidnieka lidmašīnas. Pazūdam priedītēs. Lidmašīnas pārlido mums, nekas neno-
-21-
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIlgvara Ozola dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs