Fails
Ak222-Ilgvara-Ozola-dienasgramatas-01-0016
AtšifrējaDina Ozola
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-07-14 11:08:39
Labots2023-07-14 12:20:51
Atšifrējumssienā, lai varētu labi izgulēties, pēc dzīru pavadītām naktīm.
29.sept. piektdien.
No rīta saņemam zupu. Steigā sameklējam katliņus, velkam no akas ūdeni un mazgājamies. Zēni norauj spaini un nogremdē. Ātrumā izstrebjam saņemto zupu. Saimnieces atvedušas un dala mums saknes: kāļus, burkānus. Saimnieks atvedis maizi veselu vezumu, ko mums izdala. Pienotavā dod pienu un arī maizi, kreimu un biezpienu cik grib. Ņem ko sirds vēlas. Ātra pavēle visiem nostāties jo došoties tagad uz priekšu uz Kuldīgu. Pirmie kilometri ved vēl caur tīrumiem, bet turpmākie iet tikai pa mežu. Fričī iet ar uzvilktām mašīnpistolēm gar malu. Tie pārmaiņus brauc ar velosipēdu, bet mūs nejēdzīgi ātri dzen uz priekšu. Karstā saule dedzina un izslāpums moca mūs, kā arī nepiemērotie apavi, kuri nospieduši un noberzuši kājas tulznās un jēlas. Friči tos tomēr dzen un dzen bez apstājas. Paši braukā ar mašīnām un nevar uzņemt slimos. Kas slims tas mocās pats kā kurš prot. Nekur kilometriem nevar redzēt nevienas ēkas. Ap 12 30 sasniedzam vienu klajāku laukumu, kur apmēram 500 m no ceļa atrodas lauku mājas un otrā pusē meža līkumā augļu dārzs ar āboliem. Nu nemaz nemana nogurumu kaulos, kad redz šo atspirdzinošo gardumu. Apmetamies šai pļavelē aiz dzeloņdrātīm plēšam vaļā "zardīnes" un ēdam. Zēni ... šķiet pēc ūdens, bet friči un grupņiki to neļauj. Tomēr daži slepus aizzogas. Pēc īsas atpūtas do-
-28-
damies atkal tālāk. Tāpat atkal nav redzama neviena lauku sēta. Soļojom un soļojam. Ceļa rādītājs rāda Ugāle 23. Tā tad vēl līdz Kuldīgai ir 28 km. Prasa, kurš grib iet vēl šodien tālāk un sasniegt vēl šodien Kuldīgu. Viens otrs šo to ņurd, bet neko nesaka. Nogriežamies pa kreisi no ceļa pa kādu mazāku ceļeli. Kādu 1/2 km pagājuši priekšā redzam ēkas. Te ir kāda maza pilsētele vai ciems. Šīs vietas nosaukumu neatceros-Zlēkas. Te mūs sagaidīja sirsnīgi. Izdala mūs pa lauku mājām. Mūsu vadam jāiet vēl tālāk. Iegriežamies kādās mājās. Parāda lai pagaidām paliekam tepat dārzā un pagaidot kamēr ierādīšot guļas vietu. Mēs taisām vaļā un ieturam ēšanu. Grupņiki atnes ēdamo un izdala. Ierāda mums šķūni, iekārtojamies tanī uz panta. Pēc tam dodamies kādi 300 m pēc zupas. Stāvam rindā un salstam. Zēni jau pirmā vakarā ...tiem mājā "aukstas zosi gan pa latviešu gan pa poļu naudu pirktas. Kaimiņos kuļ. Zēni norunā tur vakarā aiziet uz kuļmašīnas balli. Pa lauku ēžu nāk tranšeju, nocietinājumu racēji sievietes un vīrieši, lāpstas pār pleciem. Tiklīdz viss ir nokārtots un visi sāk taisīties uz gulēšanu. Daži puikas pazūd aiz šķūņa, sakot ka gribot iet izdarīt savas dabīgās vajadzības. Vēlu vēlu pārrodas tie mājā pilni kā mākuļi, desas līkumu un maizes kukuli padusē. Zēni šo un to iemaina pa nospertām svecēm.
30. sept. sestdien.
Otrā dienā saņemam zupu. Pēc zupas jāstāv ilgi un jāgaida, kamēr to izvāra. Līņā lietus un pūš auksts vējš. Saimniece iedod mums ābolus. Daži zēni lien paši dārzā un purina ābolus. Viens ņo "igauņiem" kas Igaunijā bijis gaisa izpalīgos uzbrūk tam
-29-
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIlgvara Ozola dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs