Fails
Ak222-Ilgvara-Ozola-dienasgramatas-01-0017
AtšifrējaDina Ozola
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-07-14 12:21:02
Labots2023-07-14 12:48:09
AtšifrējumsMūsu zēni iet tam palīgā un "igauni" pārmāca. Pēc ilgas gaidīšanas saņemam biezu kartupeļu, zirņu, galas zupu. Apkārtējie iedzīvotāji noziedojuši 2 aitas un maizi, ko mums vakar vakarā stāstija kāds vecs vīrs, pukst īsta latv. sirds. Esot gājis apkārt apkārtraksts lai ziedojot maizi un produktus, jo nākšot 1600 vīru. Tad nodomājuši, citi tie jau nebūs kā latvieši, kas nāks ar kājām, bet tagad izrādās jauni puikas. Šo to uzjautājām viens otram. Viņš saka, ka esot rīkojums nodot govis un citus lopus atstājot vienu govi pašu uzturam. Viņš mums pasaka ka mūsu ceļš uz Vāciju , bet ne uz kādu Liepājā atk. vietu. Saņēmuši zupu sagatavojamies ceļam, sapakojam mantiņas. Nostājamies, visus izsauc un reģistrē. Pēc tam dodamies tālāk uz Kuldīgu. Paprasa vai kāds vēl negrib zupu. Ciema ļaudis mūs pavada rokas mājieniem un asarām acīs. Pa ceļu atkal vecie grūtumi, karstums, slāpes, kāju sāpes u.c. Ejam pa lieliem un maziem ceļiem ka tik taisnāk nonāktu ko iet. Ar celtni pārceļamies pāri Ventai. Tad izejam uz Ventspils, Kuldīgas šoseju un pa to soļojam uz priekšu. Ceļš ved kalnā, lejā un atkal kalnā. Tā tas iet kilometru pēc kilometra. Beidzot redzam tālu priekšā rēgojamies baznīcas torni. Soļojom joprojām uz priekšu. Te pie māju ceļa rādītājiem redzam uzrakstus 3. rota 1. vads u.c. Beidzot atrodam arī savu rotas atpūtas vietu.
-30-
Mums ierāda šķūnī guļas vietu. Rakstu uz kastes apsēdies vēstuli, bet uz labu laimi vai saņem vai ne, jo pa manu dzimto pagastu saimnieko jau "vaņka" un nav cerību vai viņi arī tur būs palikuši un vai nav izbēguši. Kārtīgi nomazgājamies, jo pa ceļu noputējuši. Saņemam pārtiku ko izdala grupņiki. Mūsu mājās stāv pārtikas un citi auto, kas ved mūsu mantas. Vācieši dzīvo istabās. Tie šķūnī nenāk gulēt. Ierīko "sreilestūli". Pusdienām mums jāiet apmēram uz km attālām mājām. Stāvam rindā un gaidām (pusdiena) vakariņas vēl nav gatavas. Ieturam vakariņas pastaigājamies pa ceļu un pēc tam liekamies gulēt.
1. okt. svētdien.
7 00 celšanās. Nomazgājamies pie pumpja. Stāšanās reģistrē un saskaita cik ir. Jāmizo kartupeļi pusdienām jānes ūdens virtuvē. Pasaka, ka šodien varēšot iet pie ārsta kam ir kāda vaina. Piesakos arī es, bet grupņiks saka tikai tie kam ir noteikti jāiet- jo tos vedīšot ar mašīnu uz Kuldīgu. Liek lai pierakstās, kas gribētu iet rīt uz Kuldīgu. Pusdienās ejam atkal pēc zupas uz kaimiņu mājām. Bet tavu nelaimi ir atkal jāgaida jo nav gatava. Ir redzami daži jauni ar privātām drēbēm. Zēni pārdod tabaku 100RM un cigaretes 20 RM. Lasam un ēdam ābolus un nokritušos bumbierus. Paēduši liekamies gulēt lai drusku atpūstos, bet mieru mums neliek nebeidzamā stāšanās. Atkal pārbaude vai kāds nav paņēmis vagu. Ir pienākuši klāt jauni. Viens no tiem
-31-
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIlgvara Ozola dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs