Fails
Ak222-Ilgvara-Ozola-dienasgramatas-01-0018
AtšifrējaDina Ozola
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2023-07-14 15:48:22
Labots2023-07-14 16:23:10
Atšifrējumsliels zīmētājs, viens un divi zīmējums gatavs. Vārdu neatceros. Ar gaišiem matiem un acenēm uz acīm, pagara auguma. Jauns puika. Vienu zēnu atlaiž uz mājām līdz 1. februārim lai izārstē kašķi un tā drēbes dabon "mākslinieks", bet tās ir par mazu un pie tam ļoti netīras. Šodien mēs paliekam uz vietas. Friči neļauj nekur staigāt. Puikas slepus pa grāvjiem un tumsā aizslīd pie saimniekiem. Vakarā saņemam pārtiku.
2.okt. pirmdien.
Šodien vēl paliekam uz vietas un rakstām vēstules jo viens braukšot uz pilsētu un tas aizvedīšot vēstules. Zupu saņemam kaimiņu mājās.
3. okt. otradien.
Pēkšņa pavēle sagatavoties un (...) sapakot mantas, sarullēt mēteļus un deķus. Ātri to izdarām un drīz vien jau stāvam ierindā un gaidām komandu iešanai. Nav ko iet tālu. Vēl ir palikuši 4 vai pieci km līdz stacijai. Soļojam kārtējā ierindā. Vienu otru reizi sāk "birt" solis kā pupas, bet tas atkal izlīdzinās un viss iet atkal labi. Iesoļojot pilsētā skandinām dziesmas. Sievieši šaubās vai tie tik ir latvieši. Dzirdu viena saka otrai: Tie laikam nav latvieši". Ļoti izbrīnījušies, kad dabon zināt ka mēs esam latvieši, jo tik jauni Kurzemē nav iesaukti. Sāk līņāt lietus. Mēs salīstam slapji. Mūs ielaiž Kuldīgas saplākšņa- sērkociņu "Vulkans" fabrikā. Te mēs ieturam ēšanu, saņemamam sviestu, maizi, desu, "Zardinas"
-32-
sieru. Ārā zemnieki lādē lopus uz vilciena, kartupeļus u.c. Virtuve vāra zupu. Pirmās rotas saņem zupu un ...līte tās ar automašīnām un mantām ved uz Liepāju. Nostājamies rindā pēc zupas. Zupa pietrūkst visam 2. vadam. Neko darīt savelc siksnu. Mūsu mugursomas stāv saliktas noliktavas malās. Tām klāt nelaiž. Prom braucot pirmās rotas saņem katrs lielo bundžu zivju konservus un mēs atkal nekā jo pietrūkst. Klīst visādas baumas, ka uz Liepāju pa dzelzceļu nevarot aizbraukt. Būšot jāejot ar kājām uz Saldu (50 km) un no turienes vedīšot uz Liepāju. Mūsu vada komandieri Frilichu izsauc uz 20 km attālo vietu uz dzelzceļa noskaidrot, kas tur ir. Tomēr mēs brauksim ar vilcējiem. Mēs uzgavilējam. Vakarā tumsai metoties saņemam savas mantiņas un dodamies ārā no noliktavas uz staciju. Tā tepat vien ir. Stāv pasažieru vilciens, domājam tiksim tajā bet velti. Tanī sakāpj kungi, pirmās rotas un slimie, bet mums parāda lopu vagonus un te sastampā mūs. Iekšā ļoti neērti. Citi labāk sēd uz jumta un buferiem nekā vagonā. Vagonelis mazs un smok nost. Es stāvu jo sēdēt nav iespējams un skatos pa lūku ārā. Vagonelis šūpojas uz visam pusēm. Izliekas ka brauc ar kādu laivu. Smalka svilpele mazajai lokomatīvītei. Vilciens ir pagarš. Vietu vietām apstājas, dažās lielākās stacijās. Braucam visu nakti. Par gulēšanu un sēdēšanu nav ko domāt.
4. okt. trešdien.
Skatos jo projām vēl pa lodziņu kā redzu tad tuvojamies kādai lielai pilsētai- Liepājai. Sāk sazaroties sliežu tīkla. Stāv daudz vagonu pilna sta-
-33-
Atšifrēt tekstu
KrājumsAutobiogrāfiju krājums
KolekcijaIlgvara Ozola dienasgrāmatas
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs