Fails
| Atšifrēja | Dina Ozola |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Nē |
| Izveidots | 2023-07-16 17:08:32 |
| Labots | 2023-07-16 17:52:33 |
| Atšifrējums | kurieni ved mūsu ceļš. Dziedam. Spēlējam bumbu un dažādas spēles laika kavēkli. Viens grupņiks ņēma viena friča mašinpistoli tr-tr-tr! notarkšķ mašīnpilstole. Fricis uztraucies un sāk ņemt zēnu priekšā. 16 00 sākam kustēt uz Dancigas pusi. Mēs soļojam uz staciju un laiku pa laikam dziedam latviešu dziesmas. Ap 17 30 sasniedzam ostas rajonu. Pie ostas stāv starmetēji u.c. mantas. Soļojom tiem garām. Stāv daudz latviešu karavīru, kas atsūtīti no Latvijas. Zēni skrien pie tiem un prasa papirosus. Aizsoļojam līdz jūrnieku namam. Tur apsēžamies un gaidam savas mugursomas. Piebrauc auto un mums japalīdz mūsu mugursomas u.c. mantas sakraut automašīnās. Dodamies uz staciju. Palicis jau tumšs kamēr sasniedzam staciju. Pa tumsu jāmeklē mugursomas. Spīdina sveces un kabatas lampiņas, kurš izlasa tas to pasaka skaļi, lai iet ātrāk. Beidzot laimīgi sadabonu savu mugursomu neskartu rokā. Pasēžam vienā vietā otrā.5 . rota 3 vads te pulcēties un tā un tā grupa te. Tumš un atkal tumš! Beidzot kaut kā sakūlušies visi kopā nu sastājamies pārskaita un mēs dodamies uz transportu. Tas ir tālu starp vagonu rindām. Ierāda vagonus pa 48 katrā. Ir tik biezs ka ne pasēdēt kārtīgi. Prasa, kas grib zupu vai tēju. Sagrupējamies pa grupām un ejam uz sarkano krustu pēc zupas un kafijas. Visur tik gluda iešana pa sliedām, jo tās "nomimērītas" no vienas vietas. Mums pretim stāv garš franču karavīru transports. Tie mums dod konservēto franču maizi un kreker brot. Mēs savācam savā vagonā daudz maizes un -54- kreken brot un paslēpjam zem ogļu kastes. Sanesam iekšā daudz brikešu ko kurināt. Par nelaimi mūsu vagonā iešvempjas "Tauku briesmas" tas ierīkojas tik ērti. Izdzen mūsējos no stūra ārā un ietaisa guļas vietu. Kā "Tauku briesmas" pagriež muguru tūlīt izlido viņa mugursoma un koferi no stūra. Tad sākas pratināšana un lamāšanās. Viņš te ērti paēd vakariņas un prasa mums kafiju. Pēc tam izklāj savus deķus un itin ērti izstiepjas visā garumā un sāk nelabi šņākt. Dziedāt aizliedz, jo esot jāguļot. Mēs gulēt nevaram jo nav vietas. Ap 21 00 vilcienn dodas ceļā. 15. okt. svētdien. Vilciens joprojām joņo uz priekšu lielā ātrumā. Līdz Egenai esot 800-1000 km. Ieturu brokastis un mēģinu lasīt pa tumsu vienu grāmatu. Tauku dūre brokastīs triepj virsū biezu kārtu sviesta. Tas viss ir mums atvilktais sviests. Mēs ejam pie durvīm skatīties, viens aizlicis kasti priekšā un uz tās apsēdies mums skatīties neļauj. Velkam durvis platāk. Sāk "skanēt". Neko darīt jāapmierinās. Neko darīt. Redzēt nekā nevar. Sākam dziedāt un apdziedāt fričus. Braucam caur neskaitāmiem tuneļiem, un pār neskaitāmām kalnu grēdām un upēm, kur rotājas ap tām mazas pilsēteles ar sarkaniem ieliektiem jumtiem, sarkanām ķieģeļu sienām ar baltiem šķērskokiem. Pilsēteles izliekas ka tās redzētu pasaku valstī. Tik burvīgas starp zaļajiem kokiem. Mums aiz muguras paliek Berenta, Konutz, Flatons, Schneiderkuhl, Schonlauke, Wielen, Landsberg, Vietz, Kustu, Frankfort (oder). Pusdienā ieēdam maizi ar sviestu un desu. "Tauku briesmas" māgā cērt desu kožot no līkuma un cērt māgā biezi smē- |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Ilgvara Ozola dienasgrāmatas |
| Atslēgvārdi |
|
