Fails
| Atšifrēja | juzis |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2023-04-06 15:00:21 |
| Labots | 2023-07-18 15:50:13 |
| Atšifrējums | 37. <31.12.1904.> 31 Decemberi 1904g. Liepāja. Beidzamā diena šinī gadā, smaga un grūta viņa man liekas, pavadu veco gadu vientulībā asaras noslaukot, tēlojas raibas bildes priekš acīm. Nākotni redzu ļoti tumšā nokrāsā, nevaru iedomāties ko jauku, asaras bez apstāšanās plūst pār vaigiem, paredzu ko sliktu. <13.01.1905.> 13 Janvari 1905 g. Neparasta kustība vispār redzama, ļaudis atstājuši darbu, dodas lielos baros pa ielu dziedādami Demonstranta dziesmas, uzbrukdami tiem, kuri negrib piedalīties, likt darbus pie malas un sekot viņiem. <24.02.1905.> 24 Februari 1905 g. Pirmo reizi redzu pie sevim Pūces kundzi ar Ernas. Runājot pagāja ātri laiks, daudz noslēpumus dabūnu dzirdēt, atstāstīja daudz par savu brāli. Bij labi jāsaņemas, lai izliktos pret tām runām vienaldzīga. Viena palikuse sāku domāto un dzirdēto aizmirst, tas mani moca, ļoti moca manu nogurušo vientuļo sirdi. <01.05.1905.> 1 Maija 1905g. Jauka un svinīga diena, kāda vēl nav Liepājā bijuse, visi veikali cieti, strādnieki atpūšas no darba pastaigādamies svētku drēbēs ģērbušies. Aizbraucam visi trīs pāri pār ezeru, braucot atpakaļ saceļas liela vētra pretim, grūti bij airēt, dzen viļņi uz atpakaļ vairāk nekā uz priekšu, veselu stundu mocījāmies līdz ienācām ostā. Mājās pārnākot atradu no Vitjas karti, kura paziņo, ka būšot braukt uz "Jaltu", lai izkliedētu domas un apmierinātos. Izeju pastaigāt svaigā gaisā, bet grūti, pārmetumi nāk uz manu likteni, kamdēļ es nevarētu ar braukt turp, redzēt svešatni un dzīvot labāki. |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Katrīnes Butenieces dienasgrāmata no 1904. līdz 1924. gadam |
| Atslēgvārdi |
|
