Fails
| Atšifrēja | juzis |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2023-04-07 15:28:04 |
| Labots | 2023-07-18 18:29:51 |
| Atšifrējums | 52. Viņš saprata, nevarēja panest viņas skatu sacīdams, nepūlies skatīties, mamīt, aizgriežas pie loga un raudāja. Aizejot uz mēģinājumu atstāju papu pie viņas, pārnākot atradu, ka bij ēdusi olu un izdzēruse gandrīz stopu piena, papam gulēt ejot paliku es pie viņas sēdot, no jauna viņa pateicas par upurēšanos. Sviedri viņai plūda briesmīgi, madrace un ķiseni palika slapji, acis pārvērstas, grūti elpoja, nevarēdama atsvabināties no spļaudekļiem, balss ķērca drusku. Piecos pieceļas papa, dodu savu vietu ieņemt viņam, sacīdama, lai nedod daudz dzert. Mama saka: tev taisnība, man vajag paslapināt tikai muti, jo izdzert es varētu krūzi pēc krūzes. Es gāju gulēt, pasacīdama modināt deviņos. <03.09.1906.> 3 Septembri 1906g. No skaļas runāšanas uzmodos, izlēcu no gultas, redzu papu un Pēteri stāvam mamas tuvumā, viņas acis ir gaišas mirdzošas, mēs trīs nostājamies pie gultas, pulkstens rāda pusastoņi rītā, paskatās mīļi smaidīdama uz mums visiem ar laimīgo smaidu uz lūpām, ver lēnām, ka aizmiegošs bērns acis cieti, pēc piecpadsmit minūtēm viņa ir auksta. Papa pieiet, aizspiež acis pavisam; paliekam klusi un svētsvinīgi vāl dažus acumirkļus viņas klātbūtnē, visas savas vēlēšanās viņa redzēja izpildāmies, arī pie miršanas. Viņas lūgums neraudāt, kad mirst, tiek izpildīts, ne mazākais troksnis viņu netraucēja no šejienes šķirties, tā bij viņas lielākā vēlēšanās. Nolēmām Otrdien rakt pulksten 5-cos. Kad mēs neesam viņai vajadzīgi, izgājām visi iz mājas. Es aizgāju pie Lieplap jaunkundzes, man ieejot viņa dod pusdienu uz galda, prasa, kāda ir mama? Mama vesela, redzi, ka esmu pie Tevim. Šķīvis, ko turēja |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Katrīnes Butenieces dienasgrāmata no 1904. līdz 1924. gadam |
| Atslēgvārdi |
|
