Fails
| Atšifrēja | juzis |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2023-04-07 20:02:29 |
| Labots | 2023-07-19 14:23:08 |
| Atšifrējums | 53. rokā izkrita pie zemes, saplīsdams druskās. Uz troksni iznāk no istabas brālis un citi, viņa nevar neko runāt, vajaga man atkārtot savus vārdus. Dažus iepirkumus taisījusi, griežos mājās, viņa guļ, nerunā vairs, viens mats ir nelabi uz pieres, to ņemu nogludināt. Ceļot galvu, kas tagad stīva, nelokāma, paliek slikti ap sirdi. Tumšs priekš acīm, notveros pie loga bēgeļa, lai nenokristu. Vakarā ar grūtām nepatīkamām jūtām jāiet zuflēt izrādē. Esmu spiesta pēc beigām, ieaicināt dažus uz bērēm. Gājām abi ar Pēteri uz mājām, papis mūs gaidīja pārnākam, neviens nemeklē savu guļas vietu, liekamies visi trīs kopā uz grīdas pārgulēt. Savādākas jūtas ir apzinot kādu nedzīvu starp savējiem. <04.09.1906.> 4 Septemberi 1906 g. Laplap jaunkundze ar Freij kundzi palīdz sagatavot, ģērbu taisot jūtu, ka nebūšu vis spējīga apģērbt mamu. Kā saukta ierodas Gauseh kundze, viņa divas tiek galā, es to brīdi atstāju istabu, nevaru redzēt kā tās miesas, locekļi, ap kurām esmu rotājusies, mīlinājuse, glaudījuse, nu ir stīvas, aukstas. Kad viņa guļ, tad izliekas, ka tas ir kā agrāk, negribas nebūt ticēt, ka tiks aizvesta prom. Ko daru, gatavoju, notiek kā uzvilkta mašīna. Zārkā viņa guļ tik skaisti, katrā stūrī deg četru zaru lukturi, puķes visapkārt, saldenais smaids uz lūpām vēl nav nozudis, tas piedod viņai dzīvu izskatu. Cilvēki nāk viens pēc otra, man viss ir kā pa miglu, esmu pārdabīgi jautra. Nāk raudādamas tantes un citas, es baros, viņas nosēžas tanī istabā, kur līķis guļ, sāk visas raudāt. Sacīdama, mama negribēja, ka raud, mēs neraudam un jums ar nav brīv, viņai nevajaga mieru traucēt. |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Autobiogrāfiju krājums |
|---|---|
| Kolekcija | Katrīnes Butenieces dienasgrāmata no 1904. līdz 1924. gadam |
| Atslēgvārdi |
|
