Atšifrēja | Emis |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Nē |
Izveidots | 2023-06-13 16:41:31 |
Labots | 2023-06-13 16:47:51 |
Atšifrējums | 167No tālienes jau pazinuDieva jātus kumeliņus: Zelta segli mugurā, Sidrabiņa iemauktiņi. Pie segliem saule lēca Iemauktos mēnestiņš, Pavadiņa galiņā Zelta zvaigzne ritināja. 168Zelta zvaigzne atspīdējaPa celiņu man ejot! Es iegāju istabā Zelta zvaigzne aiz durvīm. Es izgāju no istabas Zelta zvaigzni skatīties. Zelta zvaigzne noskanēja Pie Dieviņa uziedama. 169Zemu, zemu saule tek,Tik ar roku neaizsniedzu Dieviņ tavu līkumiņu, Ka zemē nenokrītu. 170Ļauni ļaudis, ļauni ļaudis,Stūma mani lejiņā; - Dieviņš ņēma pie rociņas, Veda mani kalniņā. 171Tek saulīte vakarā;Iet māmiņa vecumā; Steidziet, bērni, jautājiet No māmiņas padomiņu. 172Kam derēja veca zemeKam tā vecā māmuliņa? Griķiem der veca zeme, Padomam māmuliņa. 173Kur, puisīti, tu būt' jēmisSavu gudru padomiņu, Ka nebūtu māmuliņa Tevi gudri audzējuši? 174Padomam vien turējuSavu vecu māmuliņu, Kad pietrūka padomiņa, No māmiņas pavaicāju. |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Vecsaules 6-klašu pamatskolas vākums |
Atslēgvārdi | |