par ši ezara Jānīti. Tagad vecīši priecājas un au-
dzina Janīti. Janītis jau labi paaudzies un
vecajam melderim labs palīgs. Te kādu dienu iebrau-
sudmalās lepns kungs. Un lūdz naktsmājas.
Melderi laipni uzņem lepno kungu. No rīta ts, melde-
riene saka ezara Jānīti tec dēļin ienes kungam udeni
ko mazgāties. Kungs domā kā melderi likuši sa-
vam bērnam ezara janīti vārdā. Tagad viņš prasa
melderienei vai tas jūsu pašu bērns. Melderiene saka
nē mēs maziņu atradām kurvītī ezarā. Tagad kungs
zin ka tas ir viņa paša ielaistais bērns. Viņš saka
pārdodiet man vajag kučiera. Vecais melderis ļoti,
naudas kārīgs. Pārdod ezara Jānīti kungam. Tagad
ezxara Jānītis sēž uz buka un aizbrauc kungam
līdz. Gabalu pabraukuši kungs liek apturēt. Kungs
izņem papīri spalvu un raksta vestuli. Un aizēģelē
ar gredzenu. Un saka ezara Jānītim kāp nost
no bukas un aznes to manai sievai. Tikai lūdzams
nerādi nevienam ja tev kāds prasa. Ezara Jānī-
tis aiziet kungs domā nu tu man vairs šoreiz
neizsprukši.
|