Te bija viens cilvēks ienācis. Es nācu pa durvīm
iekšā viņš pa logu ārā. Bij man atrāk pārnākt tad
tam bij aukstam palikt. Vels paēd vakariņas un
sāka iesim gulēt man nak miegs esmu dikti noguris.
Jaunkudze guļ guļ pa brītiņam sāk briesmīgi
ņurdēt. Velns piebaksta un saka ko te ņurdi
ka neļav gulēt. Es sapnoju briesmīgu sapni vienam
kungam meita aizgājusi pie upes mazgāties un nozudu-
si. Velns saka ā, es gan zinu kur viņa ir.
Bet kas tev tādai muļķei teiks. Neteikdams
suka tu jau, lo,pati ta esi. Pa brītiņam
,d, atkal jaunkundze jurd atkal. Velns piebankā
un saka ko ņurdi ka neļav gulēt. Mani moca
šonakt briesmīgi sapņi. Ko tik briesmīgu sap-
ņoji sapņoju kad vienā pilsētā nav ūdeņa.
Cilvēki un lopi visi mirst udeņa badā,
Velns saka es jau zinu gan kad tur,i, ūdens tecē-
tu bet kas tev tādai muļķei teiks. Neteikdams pasa-
ka-(srd, kad ,n, viņi visi svētdienas rītā agri priekš
saules lēkta izietu uz lielā kalna. Un sasistu bungas
tad tur izceltos liels vērsis deviņiem ragiem. Tad vienam
jāpiejiet jātgriež ragi pret saules lekšanu. Tad tur te-
cēs vīns ne ūdens. Vels guļ atkal tālāk pēc brītiņa
jaunkundze ņurd atkal.Velns piegrūž saka ko tu man
neļav gulēt šonakt. ,Es, Es atkal sapņoju ka pie upes
ir plosta cēlājs viņš ceļ plostu un nevar tikt uz
lā. Ka viņš būtu gudrs viņš sen jau būtu ticis
vaļā. Svētdienas rītu kurš pirmais ceļas pari.
Viņš sagrābtu un kreiso kāju iemērktu ūdenī. Viņš aiz-
ietu un , tas paliktu viņa vietā. Kamēr vels bei
dza sapņus stāstīt tāmēr bija gaisma. Velni uzcēlās
un steidzīgi posās projām. Tagad ezara Jānītis
izlīda no pagultes paturējuši labu brokasti
Posās uz bēkšanu sabāzās naudas cik tik spēja nest.
Aizgāja pie plostnieka un lūdza lai pārceļ pāri.
Plostnieks prasīja vai aizrunāji velnam par mani.
Ja stvēdienas rīta kuru pirmo cel pāri iebāz kreiso
kāju ūdeni tu aiziesi viņš paliks