Tautas frontes dibināšanas kongresa priekšvakarā un tā norises laikā atrados atvaļinājumā.
Kad atgriezos no atvaļinājuma, darba kolēģi man pārmeta, kur es esot tik ilgi pazudis. Jo daži
krievi mēģinājuši dibināt Tautas frontes atbalsta grupu, bet nekas neesot sanācis, jo latvieši,
gaidīdami manu atgriešanos, nav piedalījušies. Tāpēc Tautas frontes dibināšanas kongresā
,,Rīgas tekstils''nebija pārstāvēts. Pēc kongresa noorganizējām sapulci, lai nodibinātu ,,Rīgas
tekstila'' galvenā uzņēmuma Tautas frontes atbalsta grupu. Par kandidātiem uz priekšsēdētāja
vietu izvirzīja manu draugu Eduardu Siņicki un mani. Kaut gan E. Siņickis bija bezpartejiskais
un kolektīvā cienīts cilvēks, ar balsu vairākumu ievēlēja mani. Biju pārsteigts un, ja tā var teikt
gandarīts. Manu ievēlēšanu uzņēma kā reabilitāciju par manu komunistisko pagātni. Tagad
varēšu nekautrēdamies, nebaidoties no pārmetumiem, apliecināt savu patriotismu. Tautas frontes
atbalsta grupā iestājās daudzi latvieši un tikai viens krievs, bet, kad pirmo reizi bija jāmaksā
biedru nauda, tūdaļ izstājās. Latvieši bija aktīvi tautfrontieši un bez kavēšanās maksāja biedru
naudu. Sapulcē ievēlējām delegātus uz Ļeņingradas rajona Tautas frontes atbalsta grupas
dibināšanas konferenci. Konference noritēja ļoti aktīvi.Konferences ievadā, nosakot darba
kārtību, debatēs katram runātājam nolēma atļaut desmit minūtes. Koferences darba gaitā
daudzu uzstāties gribētāju dēl katram runātājam atvēlēja tikai piecas minūtes. Es jau ieprirkš
uzrakstīju savu runu un virkni priekšlikumu, ko iekļaut konferences rezolūcijā. Lai visu
uzrakstīto pateiktu, piecas minūtes bija par maz. Izmantojis savu laiku, priekšlikumus
konferences prezidijam iesniedzu rakstiski.
Šajā laikā tuvojās beigāmjaunās centrālās audumu fabrikas (turpmāk CAF)
celtniecība ,,Rīgas tekstila''galvenā uzņēmuma teritorijā, kas atradās Iļģuciemā Baltajā ielā 9.
To projektēja Maskavā. Tā celtniecība un nodošana ekspluatācijā izmaksāja divdesmit divus
miljonus rubļu. Ražošanas apvienības galvenais mehāniķis Dons Dudelzaks aicināja mani kļūt
par CAF galveno mehāniķi. Es tam piekritu. Iepazinies ar CAF projektu, iebildu, ka liela kļūda
ir novietot audumu apdarei nepieciešamā ūdens (ūdeni ieguvām no pašu akām) tvertnes
ražošanas korpusa augšējā stāvā virs gatavās produkcijas noliktavas. Tvertnes bija divas,
izgatavotas no tērauda, apmēram desmit kubikmetru katra. Pēc mana ieskata, tur
nedrīkstēja izvietot pat ūdens vada caurules, lai avārijas gadījumā neappludinātu un nebojātu
miljonus vērto gatavo produkciju. Celtniecība bija jau tik tālu, ka šo kļūdu labot vairs nebija
iespējams. Drīz tā arī notika: mans iebildums izrādījās pareizs. Viena ūdens tvertne nepareizās
konstrukcijas dēļ neizturēja tajā esošā ūdens svaru un sabruka. Gatavā auduma noliktava
applūda, viss tajā esošais gatavais audums sabojājās un bija jāpārstrādā no jauna.
Ražošanas iekārtu, kas galvenokārt bija importētas, montāžu un regulēšanu veica
Klaipēdas montāžas, iedarbināšanas un regulēšanas pārvalde. Sarežģītu importēto audunu
apdares mašīnu montāžu vadīja izgatavotājrūpnīcu speciālisti no Austrumvācijas un
Rietumvācijas, Anglijas un Japānas. Saskaņā ar projektu uzstādīja piecpadsmit Padomju
Savienībā izgatavotas ratīnauduma ražošanas mašīnas, kaut plāna izpildei vajadzēja ne vairāk kā
divas. Nevienu no šīm mašīnām montētājiem neizdevās noregulēt un nodot ekspluatācijā.
Ratīnaudumu līdz šim ,,Rīgas tekstilā'' neražoja un mašīnu tā izgatavošanai nebija. No
tekstifabrikas ,,Parīzes komūna'' nopirkām lietotu Rietumos izgatavotu ratīnmašīnu un ar to
sākām apgūt ratīnauduma ražošanu.
Viss vecā apdares ceha personāls pārcēlās uz jaunajām telpām. Jauno CAF apmeklēja
preses un televīzijas korespondenti. Viņi interesējās, kā norit ražošana jaunajā fabrikā. Viena
korespondente man jautāja, vai uzlabosies jaunajā fabrikā ražotā auduma kvalitāte. Atbildēju,
ka augstas kvalitātes audumu izgatavošanu nodrošina cilvēciskais faktors, pareiza tehnoloģija un
tās stingra ievērošana. Ražošanas iekārtas ir otršķirīgs faktors. Ja pēc kara četrdesmito gadu
beigās un piecdesmitajos gados vēl ar vecajām pirmskara mašīnām ražoja augstas kvalitātes
tīrvilnas uzvalku audumu kā ,,Staicele'', ,,Glorija'' un citus, tad tagad tādus vairs neražo.
Protams, gaume mainās un modē nāk cita veida audumi. Sociālistiskās sacensības gaitā,

48