galvenokārt cīnoties par plāna izpildi un tā pārsniegšanu, ne vienmēr tik precīzi ievērotas
ražošanas tehnoloģijas prasības. No tā cieš auduma kvalitāte. Tāpēc droši apgalvot, ka
uzlabosies audumu kvalitāte, nevar.
Pildot CAF galvenā mehāniķa pienākumus, turpināju aktīvi vadīt Tautas frontes atbalsta
grupu. Uz sienas pārejas gaitenī starp ražošanas korpusu, galvenās pārvaldes ēku un ēdnīcu
novietoju Tautas frontes ziņojumu stendu. Stendā kā pastāvīgu informāciju ievietoju daudzas
statistikas tabulas un brošūras ,,Latvija citu valstu saimē''. Šajā brošūrā bija aprakstīti un tabulās
uzrādīti Eiropas valstu sasniegumi 1939. gadā, attiecīgi uz iedzīvotāju skaitu, visās dzīves
jomās. Labākas pārskatāmības dēļ visas tabulas sāku ar Latvijas rādītājiem, neminot tās valstis,
kuru sasniegumi bija labāki. Daudzu Eiropas valstu sasniegumi bija mazāki kā Katvijas. Krievija
atpalika gandrīz visās jomās. Interese bija ļoti liela. Viens krievs pat izteicās: ,,Bagāti
dzīvojāt.'' Pēc dažām dienām, ejot gar stendu kopā ar arhitektu, Latvijas ebreju, ieraudzīju uz
stendu neķītru uzrakstu. Kad es to parādīju, viņš teica, ka vajagot nodzēst. Es atbildēju, ka nē.
Uzrakstīs no jauna. Zem neķītrā uzraksta novietoju citātu no Padomju Savienības Komunistiskās
partijas Centrālās komitejas lēmuma par Baltijas ceļu, kas skan'ja apmēram tā: Tur dažus ir
pārņēmusi vispārēja psihoze.''
CAF direktors Patraķijevs man stāstīja, ka viņa draugs pētot Tautas frontes kustību
Baltijā. Jau esot ievācis ziņas par Igauniju un gribot zināt, kas notiek Latvijā. Vai viņa draugs
drīkstot atbraukt un intervēt mani. Zinot, ka Patraķijeva tēvs ir Valsts Drošības Komitejas
pulkvedis, atskārtu, ka tā nav nekāda pētniecība, bet izsekošana. Intervijai piekritu. Uz
jautājumu, ko dara un kā darbojas Tautas fronte ,,Rīgas tekstilā'', atbildēju, ka visa darbība
notiek saskaņā ar Tautas frontes kongresā pieņemto programmu, kas ir publicēta presē. Intervija
bija īsa, jo intervētājs saprata, ka neko kompromitējošu iegūt nevarēs. Notēloju neprašu un
neuzprasīju, kāda viņam ir dienesta pakāpe.
Lai iepazītos ar Tautas frontes kustību Latvijā, Rīgā bija ieradušies Baltkrievijas
kompartijas rajonu komiteju sekretāri. Kas šo apspriedi rīkoja un kur tieši tā notika, neatceros.
To, liekas, sarīkoja Latvijas kompartijas vai rajona komitejas vadība. Baltkrievijas pārstāvji bija
neizpratnē, kāpēc vajadzīga Tautas fronte. Vai nepietiekot ar kompartijas vadību. Teicu, la
Tautas fronte ir radīta, lai palīdzētu veikt M. Gorbačova sākto valsts pārbūvi, jo kompartija sāk
zaudēt savu popularitāti. Viens no Baltkrievijas pārstāvjiem asi protestēja manis teiktajam par
partijas popularitātes mazināšanos un apgalvoja, ka partija nav to zaudējusi. Atbildēju, kāda
runa var būt par partijas popularitāti, ja augsta ranga komunists Padomju Savienības iekšlietu
ministrs ir zaglis un partijas ģenerālsekretārs kā dāvanas pieņem zagtas mantas. Ar to jautājums
par partijas autoritāti bija izsmelts un neviens to vairs nepieminēja.
Vasaras vidū Latvijas kompartijas vadība rīkoja mītiņu Daugavas labajā krastmalā starp
Dzelzceļa un akmens tiltiem. Mītiņš bija domāts, lai bremzētu un apturētu aktīvo latviešu tautas
atmodas kustību. Dienu iepriekš pie Arkādija parka notika LNNK mītiņš. Tajā nolēma
Daugavmalas mītiņā piedalīties ar melnbaltmelniem karogiem. Labprātīgi pieteicās cilvēku
grupa, kas apņēmās tos izgatavot. Sapulcēties nolēmām uz E. Smiļģa ielas. Mītiņa dienā no
,,Rīgas tekstila'' galvenā uzņēmuma Baltajā ielā pa vieniem vārtiem izgāja partijas komitejas
organizēta cilvēku kolonna, lai dotos uz Daugavas krastmalu, es - paotriem vārtiem uz E.
Smiļģa ielu. Sapulcējās relatīvi daudz cilvēku ar daudziem melnbaltmelniem karogiem un
dažiem lozungiem. Gājām gar Uzvaras pieminekli. Pie tā tikko kā beidzās, šķiet, interfrontiešu
rīkots mītiņš. Mītiņa dalībnieki jau pameta pieminekļa pakāji un virzījās uz Akmens tilta pusi,
bet militārais orķestris vēl turpināja spēlēt maršu. Nolēmām doties pie pieminekļa. Kad
tuvojāmies piemineklim, orķestris, ieraudzījis mūs, zibenīgi izklīda. Smiedami un dziedādami
soļojām uz Daugavas krastmalu. Uz tilta pie Daugavas labā krasta mums ceļu aizšķērsoja
milicija ķēde. Bez apstāšanās un minstināšanās turpinājām virzīties uz priekšu Miliču ķēde,
nespēdama mūs apturēt, izjuka. Mierīgā gaitā pievienojāmies mītiņam. Mītiņā runātāji atbalstīja

49