Atšifrēja | Emis |
---|---|
Pabeigts | Jā |
Pārbaudīts | Jā |
Izveidots | 2024-01-13 17:05:43 |
Labots | 2024-01-13 17:10:38 |
Atšifrējums | 2125,861Kopošanās.Lapsa, vilks un lācis kopīgi dabū ledusskapi un spriež, kā lai to sadala. Lapsa iesaka nodziedāt dziesmiņas, kam tā būs vislabākā, tas dabūs ledusskapi. Katrs nu dzied /ko dziedāja vilks un lācis, stāstītājs neatceras/. Lapsa nodzied savu dziesmiņu. ''Eh, snežok, snežok, belaja meteļica, Holodiļņik ne pizda, po polam ne delitsja.'' Lapsa dabū ledusskapi. Lācis nolemj ar lapsu nodibināt labas attiecības, lai vēlāk varētu ledusskapī gaļu paglabāt, tāpēc uzlūdz lapsu iedzert, Lapsa ir ar mieru. Viņi abi sadzeras, tad vēl kaut ko izdara un lapsa iet mājās dziedādama: ''Eh, snežok, snežok, belaja meteļica, Najebalasj, napilasj, prosto i ne veritsja.'' Tālāk lapsa satiek vilku, tas arī uzaicina lapsu iedzert. Sadzeras, sadzeras, bet vilkam vairāk arī no tā nestāv. Lapsa iet mājās un dzied: ''Eh snežok, snežok, belaja meteļica, ......'' 46. Rīga. 1972. IV. D. |
Atšifrēt tekstu |
Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
---|---|
Kolekcija | Jura Urtāna anekdošu krājums |
Atslēgvārdi | |