Fails
2152-Sintija-Skribe-01-0005
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-09 11:51:07
Labots2024-04-09 17:58:54
Atšifrējums

4

Marijas kalns
Engurē, pašā jūras krastā, kādreiz stāvējusi skaista pils, Tās saimniece bijusi ļoti skaista. Vārds viņai bijis Marija. Velns tai laikā bijis atraitņos, viņa trešā sieva Ragana aiz trakajām burvībām negribot pati sevi nobūrusi un no dusmām pārsprāgusi. Tā nu velns nodomājis iet precībās pie skaistā Marijas. Marijai tai laikā bijis precinieks, kuru viņa mīlēja. Bet, velnu ieraugot vien, tai šermuļi skrējuši pār kauliem, kur nu vēl tādu ņemt par vīru. Kā par nelaimi viņas līgavainis bijis projām svešumā. Neko daŗit - jāiztiek vienai pašai. Tā nu kādu dienu velns klāt un lūdz viņas roku. Marija vispirms lika velnam atminēt mīklu. Velns minējis visu dienu, bet nav atminējis. Otrā dienā Marija likusi velnam vienu ļoti vieglu darbu darīt, bet viņš pat to nav varējis izdarīt. Tad nu Marija teikusi, ka tādu, kas neko nezina un nemāk, viņa par vīru neņemšot.
Tad velns tā sadusmojies, ka sācis pūst no visa spēka. Pūtis, pūtis, kamēr sacēlusies liela smilšu vētra un apputinājusi visu Marijas pili tā, ka tā palikusi par vienu vienīgu smilšu kalnu. Kad Marijas līgavainis atgriezies un ieraudzījis pils vietā smilšu kalnu, tas no bēdām nomiris, bet viņa pēdējais vārds bijis "Marija". Vēl tagad vējainā laikā var dzirdēt, it kā kāds tālumā sauktu: "Marija!"
Tā radies Marijas kalns Engurē.
(Teicēja: Erna Zubova)

5

Marijas kalns un nogrimusī pils
Sensenos laikos Marijas kalna galā esot bijusi skaista pils. Tā piederējusi kādam hercogam. Tad pils pēkšņi esot nogrimusi.
Pils atslēgas atrodoties kļavā ( tā aug pie ēkas šosejas malā), iedžita tās stumbrā, vai kalnā priedē, meža pīles ligzdā, jūrā. Otra atslēga atrodoeties pie hercoga, jo tas aizbraucot paņēmis to līdz.
(Teicēja: Velta Eglīte)
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSintijas Skribes folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs