Fails
2152-Sintija-Skribe-01-0008
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-05 11:23:17
Labots2024-04-05 11:30:33
Atšifrējums

8

Avotkalns
Kādu reizi velns ar Dievu saderējuši, ka velns pa vienu nakti aizbērs avotu, kas tecējis mežmalā. Tā nu noteiktajā naktī velns paņēmis lielu maisu, no jūras grābis ārā smiltis un nesis uz avotu. Pie otrā maisa gadījusies kāda ķibele. Smilšu maisu ar mokām aiznesis un izbēris. No avota palicis vairs mazs avotiņš. Nesdams trešo maisu, velns izdzirdējis tuvējās mājās gaili dziedam. Smiltis izbēris turpat un mucis projām. Uz avota palicis liels kalns, ko nosauca par Avotkalnu.
(Teicēja: Erna Zubova)

8a

[fotogrāfija]

9

Kā radies Ķesterciems
Reiz senos laikos kādus septiņus kilometrus no Engures dzīvojis ķesteris ar saviem kalpiem. Viņš bijis ļoti mantrausīgs, gribējis vēl lielākas bagātības un saaicinājis visus savu radus ar iedzīvi pie sevis. Radi atnākuši, un tā radies Ķesterciems. Tā šis nosaukums saglabājies līdz šai dienai
(Teicēja: Olga Gaile)
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSintijas Skribes folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs