Fails
2152-Sintija-Skribe-01-0012
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-07 13:23:28
Labots2024-04-09 18:36:31
AtšifrējumsNostāsti

15

Dzintars Engures ezerā
Reiz tumšā naktī Engures ezerā zvejoja divi zvejnieki un izvilka lielu akmeni kuru viens no viņiem tik tikko varēja pacelt līdz laivas malai. Atsitoties pret malu, akmens nočirkstēja, un iemirdzējās zibens. Zvejnieki nobijās un steidzās un krastu. No rīta, tīrot laivu, vīri, ieraudzīja, ka uz laivas malas, kur viņi uzvēla akmeni, palikušas sīkas dzintara drumstaliņas. Nu tikai zvejnieki noprata, ka tas nav bijis parasts akmens, bet dzintars. Lai gan to meklējuši, tomēr nav varejuši atrast, jo ezera dibens bijis ļoti dūņains.
(Teicēja: Erna Zubova)

16

Dzintars Engures ezerā
Kādā pavasarī zvejniekiem bija sevišķi grūts laiks. Zveja nepadevās ne jūrā, ne Engures ezerā. Tajā pavasarī arī plosījās niknas ziemelu un ziemeļrietumu vētras. Reņģes un citas zivis šajās straumēs bija aizklīdušas tālu. Un iepriekšējā rudens maize jau bija apēsta pirms Lieldienām. Daudzas zvejnieku ģimenes iztika tikai no kartupeļiem, kaltētām un sālītām zivīm. Retā zvejnieku mājā bija piens un sviests, jo toreiz lopu bija maz, un nebija arī diez cik iekoptu lauku un pļavu. Sapļāva to pašu ezera niedrāju, bija i jumtu jumšanai, i lopu barībai, i pakaišiem.
Kad pēc garas ziemas beidzot pienāca pavasaris, dažs zvejnieks bija pusi jumtu niedrāju izēdinājis izbadušajiem lopiem. Pavasaris bija auksts, sauss, ar salnām un vētrām, un retu sniegu.
Ļaudis bezcerīgi skumji žēlojušies, ka tuvojas Vasarsvētki, bet mājās ne maizes, ne pavalga, kur nu vēl parastais svētku plācenis, kas svētkus darīja tik gaidāmus bērniem.
Pēc kādas stipras vētras. saulei lecot, trī zvejnieki izmeta Engures ezerā vadu. izvilka pirmo reizi, bet vadā bija tikai sakaltušas niedres un ezera zāles. Izmeta vēlreiz. Arī nekā. Tad viņi izmeta trešo reizi un velkot juta, ka vads aizķēries. Atraisījuši vadu no ķērāja, zvejnieki izvilka labu lomu. Priecājās, ka, pārdodot zivis, būs mājās maize un bērniem svētku plācenis. Līdz ar zivīm laivā ievilka arī tumšu akmeni. To viens no zvejnieiem paņēma un svieda atpakaļ ezerā. Sviežot akmens atsitās pret laivas malu un saplīsa. Izbrīnā zvejnieki vēroja saulaino, brūno akmens atspīdumu.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSintijas Skribes folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs