Fails
2152-Sintija-Skribe-01-0013
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-09 11:47:54
Labots2024-04-12 18:54:42
AtšifrējumsPārveda mājā. Pārdeva Rīgā un no tā laika sāka meklēt un arī atrada daudz dzintaru Engures ezera malā - gan izskalotu malā, gan rokot ezera krastā.
Tāds ir stāsts par Engures milzu dzintaru, ko zvejnieki uzgāja kādreiz bada laikos.
(Teicēja: Erna Zubova)

17

Nostāsts par bedri pie Marijas kalna.
Nostāstu par Marijas kalnā nogrimušo pili un tās bagātībām bija uzzinājuši kādreizējās Engures jūrskolas kursanti. Viņi bija dzirdējuši, ka pilī varot nokļūt pa kaut kādu eju, tikai jāatrok apbērtie dzelzs vārti uz apakšzemes ejām. Viņi pie Marijas kalna, meklējot eju, izrakuši lielu bedri. Tā radās bedre Marijas kalna vienā pusē.
(Teicēja: Erna Zubova)
1

8

Notkums hercoga laikos pie Engures upes.
Vecos hercogu laikos vienas un tās pašas Engures upes krastos atradušies netālu viens no otra dzelzs kausējamais "āmurs" un maltuve. Ceplī dienu un nakti kurējusies uguns, dienu un nakti no visas apkārtnes savestās purva rūdas īpašā tvertnē bijusi verdoša dzelzs. Dzirnavās bieži vien upes straume griezusi lielos ratus, maļot miltus daudzajiem zviedru amatniekiem, kuriem vienīgajiem bija zināmi visi dzelzs un čuguna iegūšanas noslēpumi.
Dzelzscepļa pārzinim un dzirnavniekam laikam nav bijušas vienam pret otru īpaši draudzīgas jūtas, tādēļ tie arī dusmojušies, ka viena dēls ieskatījies otra meitu un tie gribējuši apprecēties. Jo abu jauniešu mīlestība kļuvusi lielāka, jo lielāks un noteiktāks kļuvis arī vecāku aizliegums. Redzēdami, ka viņiem neizdosies salauzt abu tēvu cietsirdību, jaunieši nolēmuši atteikties no dzīves, lai vismaz nāvē būtu kopā. Viņi saķērušies, ielēku;si izkausētajām verodošajā dzelzī, tā arī palikdami neizšķirami uz visiem laikiem.
(Teicēja: Erna Zubova)
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSintijas Skribes folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs