Fails
2152-Sintija-Skribe-01-0014
AtšifrējaMagdalina
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-11 19:50:06
Labots2024-04-14 18:35:34
Atšifrējums

19

Budēļu vakars Engurē
Senāk džūkstenieki bieži vien dabūja braukt uz Enguri malkā. Tā toreiz viens šejienietis nobraucis engurniekos pašā budēļu vakarā - vai arī citu kādu vakaru, kas viņu tik skaidri atmina - un apmeties pie viena turienes saimnieka pa nakti. Bet tai vakarā šim saimniekam bijuši tā kā tādi savādi svētkii: tur bijuši sacepti rauši, gaļa savārīta, un visi mājinieki sēdējuši gar galdu klusiņām, it kā ko gaidīdami. Te uz vienu reizi mans džūkstenieks pamana: ielien pār slieksni tā kā krupis, kā nav krupis, nevar pateikt, kas īsti par tādu, - un nu velkas arvienu klātāk un klātāk ēdamam; bet engurnieki stāv, rokas salikuši, skatās un nepīkst ne vārda.
Tā nu mans džūkstenieks nevarējis vairs nociesties - viņam palicis tā ērmoti - uzlēcis stāvus un iesaucies: "Ja tu, tāds krupi, esi labs gars, tad lien ar kājām, ko tu te gories, un, ja neesi labais, tad ārā pa durvīm!"
Tiklīdz kā to izteicis, tā mans krupis - kas viņš nu bijis - slieksnim pāri un zibens ātrumā kur palicis, kur ne.
Bet kas nu par traci! Engurnieki kā sadeguši džūksteniekam virsū: "Tādi spitāļi, negantnieki te atvēžojuši! - aizdzen mūsu dieviņu! Tam jau ļauna vārda nedrikst izteikt, šīs viņam noprasīs, kas viņš par garu! Ārā, visi ārā, nakts vidū ārā no mūsu mājām!"
Un patiesi iztriekuši džūksteniekus nakts vidū, lai brauc, kur grib: lai brauc mežā gulēt, ja nesalst!
Nu, šie aizbraukuši arī. Un, kas tad tur tālāk ar to dieviņu noticis, to nevar zināt.

20

Nostāsts par ķeizarieni Elizabeti Plieņciemā
Tas bijis sen - sirmās stāstītājas vecvecmātes laikā. Sēdējusi vecā "Plunču" saimniece stabā, audusi brētliņu tīklus. Steigusi, lai drīzāk var ar to zvejot. Klausās - ārā troksnis. Zirgi zviedz, suņi rej, dzirdamas ļaužu valodas. Vecāmāte izskrien skatīties. Pie sētas vārtiem stāv lepnas karietes, labi kopti zirgi, vesels pulks ļaužu zeltā un sudrabā rotātš drēbēs. Zvejnieku ciems gan izskatījās mazs un pelēks. Vecāmāte apklususi, skatījusies svešajos ļaudīs kā brīnumos. Kungi apspriedušies, tad sūtījuši kalpu izjautāt, kā var nokļūt no Rīgas - Talsu lielceļa uz jūrmalu. vecāmāte steigusies rādīt ceļu, un visa lepnio kariešu un kungu rinda viņai sekojusi. Ceļš bijis nelāgs, grūti izbraucams, jo īstā braucamā ceļa uz jūrmalu vēl nav bijis. Kad sasniegta jūrmala. greznie pajūgi apstājušies.
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaSintijas Skribes folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs