6694 turp

24:
zāles ka čūsku varētu izvemt. Neka neprazdami darīt,
tie ņēmuši zirga mīzelus, kas pašu laik mīzis un
kučieris iedzēris tos, no kuriem sācis vemt un izvēmis
čūsku.

6695

502: Čūska rīkles galā iekož.
Kāds saimnieks bijis ļoti bargs, kas neļāvis saimei
ne dienā atgulties ne laidis arī naktī gulēt. Kādu dien
tas atgulies pašā dienas vidū un krācis muti at plētis.
Tai pašā brīdī čūska mutē. Tas sajuzdams kad čūska
tam nupat lien mutē, to sakodis, Čūska tam ar rīklē
iekodusi, ta ka tas no miris.

6696

503: Čūsku ķēniņa sekstes cirtēju č. nokož.
Čūskam ar esot savs ķēniņš, kuru tās aizstāvot,
kad kāds tur tuvojās. Kāds reiz to dzirdējis kad čūsku
ķēniņš nu parādās esot gājos gribedams čūsku ķēniņa
seksti dabūt, kurā esot brīnišķigs spēks un gudriba.
Bet tik līdz tas seksti no cirtis čūskas bariem vien
virsū tam. Vīram esot bijuši tādi vārdi, kurai čūska i
tas esot virsū uzskatijies, ta uzreiz beigta, Bet čūsku
esot bijis tik daudz, kad ne esot bijis iespējams visas uz
skatīt. Ta vīrs gan esot ilgi pūlejies un griezies ar
čūskam, līdz kamēr pie kusis un bez spēka pakritis.
Čūskas to bez žēlastības esot saplosijušas.

6697

503: Čūsku ķēniņa sekstes labums pavāram tiek.
Kāds ķēniņš iz solijis lielu algu tam, kas at nesišot
čūsku ķēniņa seksti. Kad dabuts zināt, ka
čūsku ķēniņš parādijies, tad kāds droš cilveks apņēmies
šos laurus no ķēniņa iemantot. Iepriekš jau esot
bijis viss sagatavots, kas pie bēgšanas vajadzigs ka:
skrautas lielas kaudzes malkas un zaru un jau bijuši vairak
zirgi uz ceļa ar ko bēgšanu turpinat. Kad nu tas no cirtis
čūsku ķēniņam seksti un sācis bēgt, tad čūskas

6697 turp

25
lielā ātrumā tam pakaļ. Gan tas gājis uguns vidū, gan jājis
ar zirgiem lielā ātrumā, bet čūskas riteniski tam pakaļ,
ir caur uguni. Nu tas iebēdzis tas pagrabā kas jau bijis
taisits priekš šās bēgšanas.
Ķēniņš sekstes dabujis, pie kudinajis pavaram lai nemaz
nesmeķe, ja smeķejot tad tūlīt tiekot nokauts. Pavārs
ar negribejis smeķēt, bet ne varedams zinat, vai zupa būs
salda vai sālita, tas drusku pasmeķejis. Nu tas uz reiz zinajis,
kas tas par virumu, un zinajis ari visu kas vien būs.
Ta ķēniņam reiz laukā braucot, tas esot sacijis lai ar
to zirgu lauka nebraucot, kad tas no lauzišot kāju un ta
no ticis. Ķēniņš no sapratis ka pa vārs ir pirmais ēdis
no ta viruma, gribejis pavaru nokaut, bet pavars jau visu
zinadams, bijis aiz laidies. Pavars caur savu visu zinašanu
esot palicis bagats un godajams vīrs.

6698 6699

Čūskas esot visu visadas. Citas melnas, citas raibas,
505: Citas kapara sarkanas. Tās kapara sarkanās, kad kožot,
tad tas kam kož, pēc kožanas tik ilgi vien dzīvojot
cik ilgi gailis dziedot aizņem laika. Kapara sarkana čūska
varot ielīst vai iz līst kaut no cik cietas zemes. Ta iz
šaunoties no zemes ka zibens, iekožot un atkal tik pat
drīz atpakaļ.

6700

506: Kura čūska reiz esot kodusi, ta otru reiz vairs
nevarot kost. Čūska kas kodusi esot ar dzeltanu astes galiņu.

6701

Kad čūsku nosit un šķirgata klāt tiek tad
šķirgata to atdzīvinot.

6702

Kuram lopam gadas ar tādu koku
sist, ar ko čūska sista, tam tai vietā pūstot.

6703

Tapat neesot labi kad ar eiri, vai kapli purus tīrot, čūsku sit.

6703a

Toreiz kāds ar kapli esot čūsku sitis. Drīz pēc tam
gadijies iecirst kāpejam kāja ar to pašu kapli ar ko
cinis kapjot čūsku kapajis. Mazu brūciti dabujis, tad
domajis kad tur ne ka nebūšot, esot par nieka visu turejis.