1334

Odums un Mōra
Ŗaizi dzeivōja mōsa i brōļs. Mōsys saucia Mōra,
a brōļa - Oduma. Odums strōdoja vysus veirī=
šu dorbus a mosa[?] Mōra - sivīšu. Ŗaizi, kad Odums
pļovia sīnu, Mōra jam pavēli brūkasts aizņasia.
Jis brīsmeigi sazasīrdīs uz Mōrys i soka; "Nu itōs
dīnys tu strōdosi munus, a as tovus dorbus.".
Kei saceits, tai dareits. Ūtrā dīnā Odums palīk
sātā par saimneicu, a Mōra aizīt sīna pļautu.
Mōra, īdama sīna pļautu beja pīsacēsia Odumam,
ka tam bez brūkašku izvōreišonys, gūs izslaukša=
nys un gonūs izdzeišonys, byuškūt viaļ maizia
joizmeica un joizcap, ciōļu jōpīzaver, lai vo=
nogs nanūnas un svīksts jōsanej. Odums sadū=
moj likt oļbikus sausā voŗāt. Bet kei uļbikus sausā
vōrej, tō jis nazyna. Jis dumoj: " Pats vōrds
"sausā" jau nūroda, ka uļbiki jōvorej sausa".
Jis sakur guni, īber kotlā uļbikus i vōrej.
Tod, nūlics maizis kvāšini un svīksta čiarni pi
plitus ziami jis grib sōktīs pi dorba. Bet jam
īskrīn prōtā par ciolim. Jis atstōj ustobu i skrīn
cioļu vārtūs. Beidamis, lai vonogs nanūnas cioļu
jis pīsin ciolus pi vystus. Cikam jis ap ciolim
amatiājās, cyuka ar vysim syvanim īīt ustobā i
maizis kvāšni i krējuma čiārni. Tū īraudzejs Odu=
ms nu sīržu kei giun kōšus, i apsyt cyuku i syvānus.
Cikam jis cyuku ar syvānim dauza, tikam vo=
nogs vystu ar vysim ciolim aiznas. Kad jis cyukai
beja atsarībīs, jis īzaverās, ka kotlys jau sorko=
ns kei gunteņa. Kū daŗāt? Jis sadūmoj, ko jōlej
kotlā iudins. Bet tovu nalaimi! Kei jis lej kotlā
iudini, tai kotlys i sapleist. Tagad jis ir jau
gudroks. Jis dobōjs cyta kotla, īlīk tū sapleisu=
šo kotla vītā, pīlej iudiņa, pīber uļbiku i vōrej.
Ka nabyus, nabyus maizis i svīksta,
paiass Mōra uļbiku ar soldonū pīnu. Jis pajam