2874

Kādus 500 gadus atpakaļ Rencēnu pag.
Kanču mājās bija "Svētā māja". Tas ir kā-
di 3-4 km no Rencēnu ciema. Tagad
"svētās mājas" vietā palicis tikai liels
bērzs. Pati māja noplēsta. Šajā mā-
jiņā dieva vārdus noturēja "svētais
tētiņš". "Svēto tētiņu" ievēlēja mācītājš.
Tas parasti bija kāds no mācītāja
draugiem. Par mācītāju un "svēta-
jiem tētiņiem tauta stipri smējās.
Reiz mācītājš nav varējš svēto
tētiņu izraudzīt. Bijš kādi trīs
kandidāti. Visi trīs mācītāja drau-
gi, kuru vēlēt, kuru nē. Mācītājš
nolēmis tā: aizsies visiem trim
acis ciet un pievedīs pie viņu
sievām. Kurš pirmais tā aizsietām
acīm pazīs savu sievu, tas būs
"svētais tētiņš". turp.

2875 sk. 2874

"Svētajiem tētiņiem" "svētajā mājā"
bijusi uz grīdas tāda kā kancele,
kur runāt. Bērniem licies ka tas
tāds kubuls vien ir.
(Turp.)
(Turp.)
Kādu svētdienu uz dievvārdiem graudnieks
paņem līdz savus bērnus. Tas graudnieks
arī bijis tāds "svēts". Pēkšņi, kad "svētais
tēvs runā "vissvētākos" vārdus, viens no
graudnieka bērniem iesaucas: "Vīrs, kāp no
kubula ārā! Jancis pietaisīja bikses, acis
vien bola. Laikam taisīs vēl!"

2876

Man tad bija kādi 5 gadi. Atminēt
atminu. Blīznu māju rentnieks Treija lie-
lajā piektdienā ar saviem bērniem iet uz "svēto
māju", uz dievvārdiem. "Svētais tēvs" gaida
un aicina: "Nākat, bērniņi, nākat! Šodien
Pestītājš krustā sists!" Ka jāiet, ta jāiet.
Vissvētākā svētdiena! Saklāts galds, sveces...
"Svētais tēs" runā vārdus: "Ak galva, asi-
ņainā, ar ērkšķiem kronētā!" Un viņam
pa to bārdu sāk birt asaras. Nu būtu
jāraud visiem. Bet puisēniem asaras
nenāk. Ja nenāk, nenāk! Ņem un pa-
ši sev nospļauda vaigus un liek priek-
šā, lai redz, ka arī viņi raud. Kurš
vairāk raud, tam lielāks gods un
(Turp.)