Fails
| Atšifrēja | IevaKronkalne |
|---|---|
| Pabeigts | Jā |
| Pārbaudīts | Jā |
| Izveidots | 2016-02-22 23:26:51 |
| Labots | 2016-07-15 00:58:01 |
| Atšifrējums | Teicējam bijis daudz materiāla par lībiešiem. Vācu okupācijas laikā kāds vācu leitnants pa logu izmetis visas lībiešu grāmatas 1m dziļā bedrē (1m diametrā), pielaižot uguni, tādā kārtā tās apsvilinātas. Vēlāk pat zirgi mīdijušies pa virsu. Arī 1933. g. viesu grāmata ar somu, lietuviešu, igauņu, zviedru un latviešu ierakstiem gājusi bojā. Teicējs min dažus raksturīgus piemērus salīdzinājumam, kā runājuši vecie lībieši agrāk un kā saka šodien: Šodienas lībieši saka: Ma tigula sälga (= Es atspiežu muguru) (Tas pats) īsti lībiski: Ta noīz selga vasta raja (= Viņš atspiež muguru pret..) (somiski: nojazi = atspiesties). Igauņu valodā: Tema aitas toetada (= viņš palīdzēja stutēt) šodienas lībieši: Ta äbtiz tigõ (= stutēt, balstīt) (= " - " - " -) Vecie libieši: Ta äbtiz tuggõ (= Viņš palīdzēja studēšanai) Somiski un veco lībiešu valodā var teikt: Ta adis sūrdõ tuggõ (= Viņš deva lielu pabalstu.) Butu vadu velkot, vecs zvejnieks mēdz pateikt otram, ja tas būtu vilcis par ātru: "Vedā jo vienagl!" (= Velc pamazām!) Las vada tulgõ kuoģen (= Lai vadonis nāktu taisni.) (Vecākais zvejnieks apsauc, lai strādātu vienmērīgi.) Teicējs dāvina sektoram 4 brošuriņas: "M. Luther Piški katkismus". |
| Atšifrēt tekstu |
| Krājums | Latviešu folkloras krātuve |
|---|---|
| Kolekcija | 15. zinātniskā ekspedīcija Liepājā |
| Atslēgvārdi |
|
