70
8: Dievs nosvieda žīden zeme. Žīden negrib žīdu precēt. Žīdiņš negrib vērsīt kaut,
vērsīts negrib ūden dzert, ūdens negrib ugun dzēst, uguns negrib spieķīt degt
spieķīts negrib cilvēk sist, cilvēks negrib bumbul' raut, bumbuls negrib
zemē augt. 9. Dievs nosvieda nāvi zemē. Nu grib žīden židu precēt, nu grib
zīdiņš vērsīt kaut, nu grib vērsīts ūden dzert, nu grib ūdens ugun dzest,
nu grib uguns spieķīt degt, nu grib spieķīts cilvēk sist, nu grib cilvēks
bumbul raut, nu grib bumbuls zemē augt.

6270

568: Puiši mani aicināj pagrabā vīnu dzert. Nu kur to, es neieš ka tik mani
nepiekrāp.

6271

569: Čūsku apturēt. Miron pagaid zārku, zārks nāk.

6272

570: Čūskai kad apvelk ar krītu strīpu apkārt, tā pāri neiet.

6273

571: Lai vasar nebūtu mušu Māras dienā uguni lampā netaisa.

6274

572: Prūšus var izdzīt ka nosit čūsku un to uzliek uz krāsni lai
prūši to apēd, tad prūši izsprāgst vaj pāriet uz citu vietu.

6275

573:Lopus pirmo reiz ganos nevar laist pirmdienās un piektdienās

6276

574: Gana rīkste, lai lopi ganos nepazustu, jānes vienmēr mājā.

6277

575: Gans nedrīksti nest ar galu gaisā, tad vasar lopi nemierīgi, bizo.

6278

576: Kad lopus pirmo reiz laiž ganos, ganam jāapskrien trīs reizes ap
ganām pulku, jāiemet atslēgu bunte vidū tad lopi turas kopā.

6279

577: Lopus pirmo reiz jālaiž ganos svaru dienā un vēžu dienā tad ir rāmi.

6280

578: Daži ar neļauj vēžu dienā laist pirmo reiz tad esot stīvi kā vēži.

6281

579: Kad lopus pirmo reiz ganos laiž mežāžu dienā, tad opi skrien mežā

6282

580: Lai lopi nebadītos pirmo dienu tiem jaapsmērē purnos ar kadu
smirdošu skidrumu ģegotu, karbulu, darvu vai ko citu.

6283

581: Kad kādā darbā pirmo reiz iet, tad lejas ar udeni, rumelē
71

6284

582: Ja govs neiet uz priekšu, tad tādai jāiesprauž lāpamā adata astē.

6285

583: Kad aita nemīl, neglabā jēru, to ved uz ceļu un kuļ ar vīriešu biksēm
un kuļot jāsaka: mīl jēru, mīl jēru- sitienu skaits nav aprobežots.

6286

584: Kad vistas pirmo reiz laiž laukā, cāļi jānosver un jāsaka lai ne veena
spalviņa netrūktu, tad vanags cāļus ne vistas neaiztiek.

6287

585: Lai lopus no lietuvēna atsargātu, lietuvēnu krusts jaievelk uz staļļa
durvīm un lopiem veca izkapts ar zobiem uz augšu jāsien uz muguru.

6288

Kādreiz Lejas Innūžu saimniece Krastiņ Tuņņu dienā (Tenisā) vērpus
cūkai atnākuši sivēni bez nagiem, no tās reizas vairs nav vērpus.

6289

587: Kad miezus sēj tad jāvāra cūkas aste, lai kuplas vārpas augtu

6290

588: Pastendes pag. kāds saimnieks nekad Sveču dienā nav braucis
mežā kādu dienu to tomēr darijis, uzkritis koks un nositis zirgu, no
tās reizas vairs Sveču dienā mežā nebrauc ne ar cērt kokus.

6291

589: Kāda sieva krustdienā šuvus širci, to aizsējus priekšā, sācis plo-
sities pērkons, sieva nosviedus širci, pērkons iespēris šircā, tā sadegus.

6292

590: Ļaunuma vārdi. Svētu udeni apvārdot, ar to apmazgāt un iekšā
dzert. Pie cilvēkiem viņa vārdu piesaukt un sacit, tu esi no vella
saņemts, no priekšas un no pakaļas, es tev gribu ārstēt, ieks tās svētās
trīsvienības: Iekš Dieva tā Tēva, tā Dēla un tā svētā gara. Vels, vella
māte, kas tā cilvēka dvēseli meklē, bedz tu caur treju deviņu kungu
valsti. ,,Tā vella māte īksti ohruze". -? Ceļmalā sēdedama sauc
priediti, lauz liepiņu, neaiztiec tā dvēseli. Tev nebūs to cilvēka
dvēseli meklēt, bēdz tu caur treju deviņu kungu caur treju
deviņu caurumiem. Nāks trīsdeviņi pērkoņi. Nāks trisdeviņi