sarakstiti numuri no viena līdz divpadsmit un ripas vidū kūjiņa kā
rāditajs. Tādu pulkstenu redzejus vēl jauna būdama atstātitaja.
8662
14: Gani un strādnieki saules laikā laiku noteikuši pēc pakrēsļa izmetot
pakrēsļa garumu ar pēdam, bezsaules laikā uzzinajuši no putnu dziesmām.
8663
15: Sausu laiku pareģoja no zirnekļu tīkliem ka tie lidoja pa gaisu vaj ar
uz zemi kā tas beeži redzams rudeņos uz labību visvairak rugajos.
8664
16: Lietainu laiku pareģoja no priežu smagās šņakšanas un ta ar piepildijus.
8665
17: Saimnieki pūrus skaitija klētī vaj piedarbā pie stenderes bija piekārts
koks, kur saimnieks pēc katra pūra izbēršanas iegrieza robiņu.
8666
18: No magazinām kad izņēma labību, tur bija tā sauktie magazinas koki.
Koki bija kantaini cik pūrus izņēma koku pārplesa, viena puse palika
magazinā otra labības ņēmajam. Ruden ka nobēra koks bija jaņem līdz
salika kokus kopā ta tuliņ redzeja cik kurš labibas izņēmis un nober.
8667
19: Kādreiz kāds Bauņu pagasta saimnieks glabajis naudu klēti ķeselē.
Kādreiz kalponei ļoti vajadzejis naudas, panēmus no saimnieka naudas
20 kpk. bet nakti mellie kungi klāt kā viņa drīkstejus ņemt, lai tulin
nes naudu atpakaļ. Meita ar nesus un bijis atkal meers.
8668
20: Naudu vispārigi glabajuši zem gultas maisa, maisā, uz istabas augšas
smiltīs, salmu jumtos, pie skursteņa smiltīs, aiz jumta spāres un citur.
8669
21: Nauda kad žāvejoties vajagot ņemt baltu drēbi, vienam iet un nosveest
tur kur uguntiņa deg un iet projām. Rītu vajagot iet lūkot, un drēbes
vairs nebūšot, bet drēbes vietā bušot nauda čupiņā.
6
8670
22: Sieviņ mana cetavuziņ[?], trai rai ri vā,
Ko vakarā vārisim? tri rai ri vā.
Vārisim to oda skiņķi trai rai ri vā,
Teteriša pakausiti trai rai ri vā.
Bij man vēl par meitu būt trai un t.t.
Valkāt zīļu gredzentiņ trai ri un t.t.
Ne pie tāda slendermaņa trai ..
Vadīt dienas asarās.
Virīc bāra, bēric (berns) brēca
Putra skrēja ugunī.
Dabuj vīru, dabuj bēru (bernu)
Dabuj dunku mugurā. trai rai rira
Dziedot abas rindas jaatkārto.
8671
23: Rūjienas pusē kādai meitai nozagta veša tā sūdzejus saimniekam un
raudajus. Saimnieks meitu mierinajis gan zaglis pats vešu atnesis mājā.
Svētdeenas rītā saimneeks turejis rīta pātarus eegajis zaglis ar vešas
paunu un palicis stavot. Saimnieks nav licies ne zinoties. Noturejis
rīta pātarus gājuši brokastīs un zaglis stāv kā stāvejis. Saimnieks liek
likt paunu zemē, bet zagris nevar nolikt. Saimnieks paņēmis bērza
sagrieztu klūgu un sācis zagli test un teicis, es tevi mācišu zagt un nu
zaglis ticis vaļā, nolicis paunu un aizgājis krustu nemetis. Noticis Ternejas pg.
8672
24: Vecos laikos pie kāda kroga piebraukuši veisnieki, linu vezumus atsta:
juši arā, zirgus eeveduši stedelē un paši sagājuši krogā. Krodznieks jau
|