Fails
0023-Karla-Bukuma-vakums-06-0025
AtšifrējaMudite
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2025-03-12 14:57:22
Labots2025-03-13 09:16:42
Atšifrējums

46

10144

152: Rudens nāk, rudens nāk, meitinam lapinam
Krīt lapina griezdamas, iet meitina raudadam.

10145

153: Ko tu dziedi rumbas gals, tev jau lāga neskanej
Es dziedašu, man skanes, puri, vēri x atskanes.

10146

154: Skaisti dzeed lastigala, Kaibalinas malinā
Man izlija vīna glāze, tavu dziesmu klausotees.

10147

155: Māte, mīļā mamuļin, ielej pienu blodinā
Es tev skaisti padziedaš, raibas govis ganīdams.

10148

156: Tev meitiņ, atgriez lopus, es tev putnu parādis'
Sarkan kaklu melniem spārniem, ieraibenu astes galu.

10149

157: Ej gulet vāverit, ar launaga ēdumin.
Zīles kuņa pametus, pagrabina atslēdzin.

10150

158: Māte man ar virvēm sita, lai pie puiša neguļot,
Kad pie puišiem gulešot, kajas stīvas palikšot.

10151

159: Tumša nakts, zaļa zāle, laukā laidu kumelin
Nu Dieviņ tavā vaļā, nu ir tavā rocinā.

10152

160: Pa pāram leepas auga, pa pāram ozolin
Pa param tautas dēli, jaunas meitas bildinaj.

10153

161: Div sarkanas ābelits, vien pret otru līgojas.
Div diženi tēva dēli, uz man vienu diņģejas.

x vēri- plaši upes līči, zāļaini ar ar kokiem apaugi visvairak gar Gauju
47
Viens gribeja kuplu pūru otris daiļu augumin.
Kas gribeja kuplu pūru, tam es knipi parādiju
Kas grib daiļo augumin, tam es sniedzu sav rocinu.
Tam es sniedzu sav rociņu, savu zelta gredzentin.

10154

162: Tas kaps ir tumšs un kluss, it nejauks uzskatot
Bet dod mums saldu dusu, no pasauls izejot.

Tās lastigalu dziesmas, tur apakšā neskan
Tas draudzibs rozes kuplos, uz kapa virsas man.

Atstātas brūtes mokas, par velti rokas žņaudz
Tas draudzibs saites viņi, tie mirušie nejūt.

Tak nekur citur rodas, īsts miers, kad kaps to ņem
Tā caur šiem vārtiem dodas, ikviens uz tēva zemi.

Ja daža sirds še zemē no vētram lauzīta
Tur panaks īstu mieru, kur to vairs neaizņems vejs.

10155

163: Kaut man tas zinams būtu vai drīz es nomiršu
Un kad man kapā liktu, vaj kāds man žēlotu?
Vai manu kap un krustu, kāds kronits puškotu?
Vaj būtu sirds kas justu, pēc manis trūkumu?
Vaj tēva reizu klusu, par man kāds skaititu?
Vaj būtu sirds kas justu pēc manis trūkumu.

Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaKārļa Bukuma folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat analītikas sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Izvēloties "Noraidīt", tīmekļa vietnē saglabājas tehniskās sīkdatnes, kuras ir nepieciešamas tīmekļa vietnes darbības nodrošināšanai.

Uzzināt vairāk

Tēzaurs