piepildījis atkal maku un zaldāts atkal
aizgājis. Zaldāts nopirka ļoti lielu mui-
žu. Tajā muižā viņam strādāja kalpi.
Kalpiem katru gadu devis pušpūru naudas
un nekad viņam nav trūcis naudas. To dabū-
ja zināt Keizars, ka tik bagāts cilvēks
ir viņu zemē. Keizars tūliņ steidzies pie
bagātā zaldāta un lūdzies lai aizdod
viņam naudas, jo visā valsts dzīvē
daudz vajāga. Zaldāts tam lūgumam
nav pretojies un iedevis veselu mucu
naudu. Atkal pēc trīs gadiem atpakaļ
zaldāts gājis pie jaunēkļa un sniedzis ma-
ku, sniegdams maku jaunēklis atrāvis
pirkstu zaldātam, ka tas ta daudz nokal-
pinājis kalpus un izdāvajis naudu. Bija
pagājuši atkal trīs gadi zaldāts nodzina
bārždu, nogrieza matus un nomazgā-
jās. Nu viņš gāja pie Keizara naudu
atpakaļ dabūt. Keizaram nebija tik
daudz naudas ko atdot, tāpēc solīja savu
meitu. Keizaram bija trīs meitas. Vecā-
kas meitas negāja, jo viņam zaldāts nepa-
tika. Bet jaunākā meita redzēja ka tēvam
nav naudas ko dot un tāpēc apprecēja
zaldātu. Zaldāts nu palika vēl bagā-
tāgs, ka bijis.

Teicēja: Trīne Gertsone.
95 gadu veca. Dzīvo
Cīravas "Pavaros".

7174

55 Kas mikstākas pa dūnam. (Mātes klepis).

7175

56 Kas skrēj atrāk par vēju. (Domas.)

7176

57 Kas saldāks par medu (Miegs)

7177

58 Jo stirniņa skraida, jo Daugava salst.
(Audēklis)

7178

59: Kas kraukļam medu deva,
Kas kalpam mātes meitu.
Krem krauklīti priedes sveķus
Nem kalpiņa kalponīti.