Fails
0527-Peteris-Smits-007-0139
AtšifrējaLigaB
Pabeigts
Pārbaudīts
Izveidots2024-04-03 17:37:18
Labots2024-04-03 17:47:22
Atšifrējums

9373

Kā velns no zemes virsus nozudis.
Kādu vakaru vairāki pieguļnieki bij sapulcējušies ap ugunskuru. Kur tad viens no viņiem sāka stāstīt, kā viņš velnu nodzīvojis. Sestdienas vakaru, kad nācu no muižas, ieraugu lielu melnu kungu pretim nākam. Es jau nodomāju, ka tas laikam būs velns. Pienāk tuvāk un redzu, ka šim aiz zābaku stulma govs aste. Pie melnās gardibenes piespraudis spalvu kušķi. Velns acis bolīdams skatas manī. Drusku sametās gan bailes. Šis man uzsauc: "Labvakar, kur tad tu tik vēlu?" - "No muižas, cienīgs velna kungs," es atsaku. Man kā jau vagaram muižkungs bij iedevis savu bisi, ko pašaudīties. Velns to ieraudzījis prasa: "Kas tas tev tur aiz muguras?" - "Tā mana pīpe, velna kungs. Vai negribi uzpīpot? Ņem tikai zobos, es pielikšu uguni!" Nu viņš iesprauda stobru zobos un es palaidu gaili vaļā. Šāviens norībēja un velns, uguni spļaudams, ieskrēja stāvus zemē. No tās reizes velns nekur vairs nav redzēts.

Pagaidām vairāk gan man nav neviena pasaka, ko Jums nosūtīt.
Ceru, ka tagad pareizi sapratīsiet manu uzvārdu. Biju laikam neskaidri uzraksījusi.
Ar cienību Ilcbergu Herta
Atšifrēt tekstu
KrājumsLatviešu folkloras krātuve
KolekcijaPētera Šmita folkloras vākums
Atslēgvārdi

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.

Tēzaurs