2234-INGA-TAPINA-A0009

 Es, maza būdama, ko nedarīju –
No puķu ziediņu tiltiņu taisu;
Rai rī-di, rī-ridi, rid rallallādi,
No puķu ziediņu tiltiņu taisu.

Tur jāja kundziņi, tur karavīri,
Tur mana brālītis māršinu veda;
Rai rī-di, rī-ridi, rid rallallādi,
Tur mana brālītis māršiņu ved'. 

– «Nu, atkal atpūtīsimies?»
– «Atpūtīsimies.»
– «Kuri ta nu liksim to?»
– «Tagad būs, padziedāsim.. Kad jau nu visi bija ēduši un
dzēruši diezgan, tad sākās tās lielās lustes un tas amzieris ar
to apdziedāšanos.»
– «Jā, jā, un tā apdziedāšanās, jā, tad vīra radi apdzied
sievas radus un sievas radi apdzied vīra radus, un tad nu laiž ko
tik kurš māk. Netiek skatīts ne par ko. Kuram iet treknāk, tam
labāk.»